RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Facebook Facebook


Latvijas ebreju kopiena saņems par holokaustu 40 miljonus eiro

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 15:48, 12.06.2019

Lai atlīdzinātu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu, partija «Attīstībai/Par!» rosina izmaksāt kompensāciju 40 miljonu eiro apmērā.


Avots: LETA

Politiskā spēka piedāvājums paredz šo summu izmaksāt pa daļām desmit gadu laikā, sākot no 2021.gada un pabeidzot 2030.gadā, liecina ierosinājums, kas iesniegts apspriešanai koalīcijas partneriem.

Atlīdzinājums tiktu izmaksāts Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fondam. Piešķirtos līdzekļus fonds drīkstētu izmantot tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību, Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu, Latvijas sabiedrības integrācijas, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanu, ebreju kopienas un fonda īpašuma apsaimniekošanu, kā arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.

Kā teikts ierosinājuma pamatojumā, šīs «iniciatīvas mērķis ir atjaunot vēsturisko taisnīgumu un ar labu gribu atlīdzināt Latvijas ebreju kopienai vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas Republikas teritorijā».

Tāpat likumprojektā paredzēts noteikt, ka šis atlīdzinājums ir galīgs, tā apmērs nav maināms un līdz ar to tiek izbeigtas jebkādas citas prasījuma tiesības par Latvijas ebreju kopienai atsavināto nekustamo īpašumu.

Sagatavotajā dokumentā pausts, ka kopumā zaudējumi, kas radušies, nelikumīgi atsavinot nekustamo īpašumu ebreju kopienai, ir ap 47,8 miljoniem eiro. Tie aprēķināti, balstoties uz likumprojekta pielikumā minēto nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018.gada 31.decembrī. Ņemot vērā valsts budžeta iespējas un pēc Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes ieteikuma, labas gribas atlīdzinājuma apjoms tiek rosināts 40 miljoni eiro.

Paredzēts, ka «Attīstība/Par!» attiecīgo likumprojektu parlamentā varētu iesniegt šodien. Tad par to būs jālemj deputātiem.

Koalīcijas partijām šajā jautājumā varētu būt atšķirīgas nostājas, taču tas bija atrunāts jau valdības veidošanas laikā, koalīcijas partiju sadarbības līgumā iekļaujot punktu, ka partneri respektē cits cita tiesības virzīt likumprojektus un tiesības balsot atšķirīgi vairākos jautājumos, tajā skaitā par holokausta rezultātā zudušo Latvijas ebreju kopienu īpašuma tiesību restitūciju un kompensāciju.

Latvijas ebreju kopiena vēl pirms priekšlikuma publiskošanas izplatīja paziņojumu, kurā uzslavēja ieceri. «Ņemot vērā, ka Saeimas deputātu grupa koalīcijas partneriem ir iesniegusi izskatīšanai restitūcijas likumdošanas iniciatīvu, kas paredz atlīdzinājumu ebreju kopienai par tiem Latvijas okupācijas laikā atņemtajiem īpašumiem, kuru īpašnieki un mantinieki tika iznīcināti holokausta traģēdijā, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome izsaka pateicību un gandarījumu par šādas iniciatīvas virzīšanu,» teikts organizācijas paziņojumā.

«Šis restitūcijas atlīdzinājums ir vēsturiskā taisnīguma jautājums, kuram ebreju kopienai ir nenovērtējama morāla nozīme. Mūsu kopienas vārdā vēlos no sirds pateikties Saeimas deputātiem par šo likumdošanas iniciatīvu un ceram uz Saeimas atbalstu. Šis likums ir vajadzīgs, lai Latvijā uz visiem laikiem aizvērtu šo vēsturiskās netaisnības lappusi,» paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem paudis Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes valdes loceklis Dmitrijs Krupņikovs.

Viņš atgādināja, ka šāda atlīdzinājuma iniciatīva ir bijusi Latvijas sabiedriskajā dienaskārtībā jau ilgāku laiku un «līdz ar šādu iniciatīvu Latvija vai Latvijas iedzīvotāji nekādā veidā netiek atzīti par atbildīgiem holokausta noziegumos — Latvija Otrā pasaules kara laikā bija okupēta un nevarēja aizstāvēt savus pilsoņus neatkarīgi no nacionalitātes».

Kā ziņots, 2016.gadā Saeima pieņēma likumus, kas noteica piecu īpašumu nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Ebreju kopienai toreiz tika nodota ēka Abrenes ielā 2, Rīgā, ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, ēka Ludzas ielā 25, Rīgā, ēka Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kā arī ēka Lielajā ielā 31, Kandavā.

Tomēr jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš — ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem nekad netika izdevies panākt politisku vienošanos.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasīt visus komentārus

Добавить комментарий

Анонимные комментарии

Добавить

Ответить

Анонимные комментарии

Добавить


ARĪ KATEGORIJĀ

Lasiet arī

Ekonomika EKSKLUZĪVI! Signe Baldere-Sildedze: ir notikusi «Olainfarm» akciju atsavināšana

Uzņēmumā AO «Olainfarm» šodien notika kārtējā akcionāru sapulce. Signe Baldere-Sildedze, kas ir Valērija Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas māte un dabiskā aizbildne, uzrunāja klātesošos akcionārus un informēja sapulci par iespējamu notikušu akciju atsavināšanas darījumu, kas neatbilst Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem.

Sabiedrība Saeimā šonedēļ izskatīs likumu, kas legalizē nelaulātu pāru attiecības

Partiju apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) izskatīšanai Saeimā šonedēļ virzīs Dzīvesbiedru likumu, kam vajadzētu kalpot nelaulātu pāru jeb divu pieaugušu fizisku personu aizsardzībai.

Sabiedrība Svētku dēļ «Latvijas pasts» pensijas un pabalstus piegādās agrāk

Svētku dēļ «Latvijas pasts» pensijas un pabalstus piegādās agrāk, aģentūru LETA informēja kompānijas pārstāvji.

Ekonomika Uzņēmumam «Valmieras stikla šķiedra» draud maksātnespēja

Stikla šķiedras ražotājs «Valmieras stikla šķiedra» pirmdien iesniedzis Vidzemes rajona tiesā Valmierā pieteikumu uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanai, teikts kompānijas paziņojumā biržai «Nasdaq Riga».

Sabiedrība Soļot ierindā un vilkt gāzmaskas: LR skolās atgriežas militārā apmācība

Brīvprātīgā jaunsargu kustība tuvāko astoņu gadu laikā kļūs obligāta. Ministru kabinets šonedēļ izskatīja dokumentu paketi par valsts aizsardzības mācības (saīsināti — VAM) ieviešanu skolās.

Sabiedrība Ātrā palīdzība ierodas laicīgi uz 90% izsaukumu

Pērn Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) pilsētās savlaicīgi izpildījis 89,6% izsaukumu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

Sabiedrība Centrāltirgū pirmās gailenes: cenas pārsteidz

Rīgas Centrāltirgū šonedēļ tirdzniecībā parādījušās pirmās gailenes, novēroja aģentūra LETA.

Sabiedrība Nosaukti bīstamie ārstnieciskie līdzekļi, kurus var nopirkt internetā

Interneta tīmekļa vietnēs pieejami it kā ārstnieciski līdzekļi ar nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību un bīstamību cilvēka dzīvībai, aģentūra LETA uzzināja Veselības inspekcijā.

Sabiedrība Ušakovs izvairīgs par iespējamo kandidēšanu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Partijas «Saskaņa» līderis un ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs pagaidām izvairīgi komentē savu iespējamo kandidēšanu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs.