Starp citu, likumdošanas aktā ir integrēta ES direktīva, kas ļauj saglabāt ieroča kategoriju, pat pievienojot tam palielinātas ietilpības magazīnu — garstobra ieročiem vairāk par 10 patronām, īsstobra ieročiem vairāk par 20.
Tik un tā vienīgi Aizsardzības ministrija varēs sniegt kvalificētu atbildi, vai konkrētais ierocis ir tikai militārais šaujamierocis, kura nēsāšana civilpersonām nav atļauta.
Statistika, kas ir sniegta valdībai paredzētā dokumentā ar iekšlietu ministra Sanda Ģirģena un valsts sekretāra Dmitrija Trofimova parakstu, ir visai iespaidīga: pavisam LR iedzīvotājiem ir 68 975 šaujamieroču vienības. Tai skaitā:
— medību ieroču — 57 073 (vītņstobra — 22 881, gludstobra — 34 192),
— sporta ieroču — 419 (pistoles — 259, šautenes — 133),
— pašaizsardzības ieroču — 11 432 (pistoles un revolveri — 10 912).
9880 cilvēkiem Latvijā ir tiesības nēsāt ieročus pašaizsardzībai. Valstī reģistrētas 12 ieroču kolekcijas, 41 juridiskai personai ir licence komercdarījumiem ar ieročiem.
Tātad «civilā» bruņojuma daudzums ir salīdzināms ar tiem apjomiem, kas atrodas Aizsardzības ministrijas pārziņā. Protams, nav jau tāds, kā Amerikā vai Šveicē, bet visādā ziņā respektējams.
Jo vairāk tāpēc, ka saskaņā ar pēdējiem likumdošanas jauninājumiem mācīties šaut varēs arī bērni no 16 gadiem — tiesa gan, vecāku uzraudzībā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri