RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Facebook Facebook


Levits: latviskums nav jāuzspiež

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 10:12, 16.05.2019

Trīs galvenie Latvijas attīstības virzieni jeb mērķi, kurus mūsu valsts nākamajā desmitgadē ar zināmu piepūli varētu īstenot, ir solidaritāte, piederība un moderna valsts, «Neatkarīgajā Rīta Avīzē» paudis koalīcijas virzītais Valsts prezidenta amata kandidāts, pašreizējais Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits.


Avots: LETA

Viņaprāt, Latvijai ir svarīgi apzināties savu pozīciju pasaulē, lai reāli izvērtētu to, ko varam sasniegt, un «nevis celtu gaisa pilis vai lauzītu rokas izmisumā». Veicot šo izvērtējumu, par pamatu jāņem pašu ļaudis, spējas un potenciāls, apzinoties mūsu trūkumus un konsekventi strādājot pie to mazināšanas, norāda Levits.

Pēc kandidāta domām, Valsts prezidentam ir jābūt neatkarīgam un jāaptver valsts kopumā. «Viņam jāredz mērķi, kurus Latvija ar zināmu piepūli, taču reāli nākamajā desmitgadē varētu īstenot. Es piedāvātu trīs galvenos virzienus: pirmkārt, solidaritāti, otrkārt, piederību, un treškārt, modernu valsti,» pauž Levits.

Runājot par solidaritāti, prezidenta amata kandidāts norāda, ka viņa izpratnē tā ir ne tikai vienkārša ienākumu pārdale, palielinot nodokļu progresivitāti un paaugstinot pabalstus un pensijas, bet gan vienlīdzīgu iespēju radīšana cilvēkiem gūt ienākumus. «Te it sevišķi pieder arī rūpes par bērniem, vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību. Tāpat šeit pieder veselības aprūpe un citi sociālie pakalpojumi, kas vienlīdzīgi pieejami visiem.»

Runājot par solidaritāti, Levits izceļ arī mājokļu politikas nepieciešamību un efektīvu ēnu ekonomikas apkarošanu. «Kopumā — kompleksa solidaritātes politika ir atslēga sabiedrības atsvešinātības mazināšanai. Vidējā laika posmā tā arī dos augļus ekonomikas attīstībā. Divdesmitajiem gadiem jābūt solidaritātes un sociālā taisnīguma gadiem!» uzskata Levits.

Runājot par piederību, viņš skaidro, ka «mūsu piederība latviešu nācijai, kuras valodā, kultūrā un vēsturiskajā atmiņā mēs sevi paši atpazīstam, ir priekšnosacījums Latvijas valsts pastāvēšanas jēgai». Vienlaikus viņš atgādina, ka latviešu nācija, tāpat kā jebkura nācija, ir ļoti daudzveidīga, jo katrs latvietis ir atšķirīgs un vienreizējs. «Mēs katrs varam būt atšķirīgi, un tomēr visi kopā esam latvieši, kuri veido kopēju komunikācijas telpu, jo mūs vieno latviešu valoda, kultūra un vēsturiskā atmiņa, bet jo īpaši — kopējā piederības apziņa,» norāda Valsts prezidenta amata kandidāts.

Levits uzsver, ka latviskums nav jāuzspiež, taču tas ir jāpiedāvā, tādēļ vienota skolu sistēma valsts valodā ir ļoti svarīga Latvijas sabiedrības sašķeltības mazināšanai. «Latvijas informatīvajai telpai, kur mēs strīdamies un risinām mūsu problēmas, ir jābūt pieejamai visiem, un vienota skolu sistēma to veicinās. Savukārt vai tie cilvēki, kuri jūtas piederīgi kādai mazākumtautībai, grib paturēt un kopt savu atšķirīgo nacionālo identitāti, ir brīvas izvēles jautājums. Latvijas valsts respektē mazākumtautības. Tādēļ cita dzimtā vai ģimenes valoda būtu jāpiedāvā skolā kā priekšmets,» uzskata Levits.

Viņš piebilst, ka piederības virzienam ir arī ārējā dimensija, jo Latvija un latvieši ir arī Eiropas kultūrtelpas un Eiropas Savienības sastāvdaļa. Tāpat Levits uzsver drošas un kvalitatīvas informatīvās telpas uzturēšanu un atbilstošas politikas veidošanu.

Savukārt, izklāstot savu redzējumu par virzīšanos uz modernu valsti, prezidenta amata kandidāts vispirms norāda, ka «globalizētajā pasaulē mūsu nācijas un valsts ilgtspējīga pastāvēšana nav vairs pašsaprotama, par to ir jādomā, un par to ir jārūpējas». Levita vīzija par modernu valsti sastāvot no trim virzieniem — izlēmīgi likvidēt jau zināmos trūkumus, veicināt ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz kvalitatīvu izglītību un inovācijām, kā arī aktīvi iesaistīties Eiropas un globālo lielo jautājumu apzināšanā un risināšanā.

Kā ziņots, kopā ar koalīcijas virzīto kandidātu Levitu uz Valsts prezidenta amatu pretendē arī Zaļo un zemnieku savienības virzītais tiesībsargs Juris Jansons un dažu «KPV LV» iekšējās opozīcijas deputātu atbalstītais parlamentārietis Didzis Šmits (KPV LV). Turpretim pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņojis, ka uz otru termiņu nekandidēs.

Valsts prezidenta vēlēšanu datums pagaidām vēl nav skaidri zināms. Lai gan Saeimas ārkārtas sēde šim nolūkam ir sasaukta 29.maijā, opozīcija aktīvi cenšas panākt, lai prezidenta vēlēšanas notiktu nedaudz vēlāk.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasīt visus komentārus

Добавить комментарий

Анонимные комментарии

Добавить

Ответить

Анонимные комментарии

Добавить


ARĪ KATEGORIJĀ

Lasiet arī

Izklaide Par kiberdraudu biežāko mērķi kļuva «Troņu spēles» noslēguma sezonas 3. sērija

Pētnieki norāda, ka «Troņu spēles» astotajā un pēdējā sezonā ir piedzīvoti ar to saistītas kibernoziedzīgās darbības uzplūdi.

Sabiedrība Vēlētāju joprojām nesekmīgi mēģina nobalsot ārpus saviem vēlēšanu iecirkņiem

Turpinoties iepriekšējai balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, daļa vēlētāju Rīgā nav informēti, ka šodien iespējams nobalsot tikai tajā iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti, un viņi neveiksmīgi centušies nobalsot citā balsošanas vietā, novēroja aģentūra LETA.

Sabiedrība Aptauja: Līderos VL-TB/LNNK, bet «Saskaņa» piedzīvo reitinga kritienu

Ja Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas notiktu maija vidū, tad Latvijā līderpozīcijā būtu nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-"Tēvzemei un brīvībai«/LNNK (VL-TB/LNNK) un «Jaunā Vienotība» (JV), bet «Saskaņa», lai gan ieņem trešo vietu, piedzīvojusi pamatīgu reitinga pazemināšanos, šodien vēsta laikraksts «Latvija Avīze», atsaucoties uz socioloģisko pētījumu aģentūras «Factum» datiem.

Sabiedrība Tiesa Koļegovai piespriež 3010 eiro naudas sodu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šodien bijušo Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu atzina par vainīgu nepatiesu ziņu norādīšanā valsts amatpersonas deklarācijā un piesprieda viņai naudas sodu septiņu minimālo mēnešalgu jeb 3010 eiro apmērā.

Ekonomika Ukraiņus sauc strādāt Rīgā — veikalos «Lidl». Alga — 1 500 eiro mēnesī

Darba ministrija, biometriskās pases un pusotrs tūkstotis — tas ir tikai viens sludinājums no Ukrainas vakanču portāla. Interesanti, vai britu veikalu tīkls «Lidl» ir informēts par tik dāsniem piedāvājumiem?

Sports Kanādas, Krievijas, Somijas un Čehijas hokejisti iekļūst pusfinālā

Krievija pusfināla spēlē spēkosies ar Somiju, bet Kanāda — ar Čehiju.

Sabiedrība Aizdomās par kukuļa pieņemšanu aizturētas četras VUGD amatpersonas

Iekšējās drošības birojs (IDB) aizdomās par kukuļa pieņemšanu saistībā ar Ventspils Mūzikas vidusskolas jaunās ēkas atbilstības novērtēšanu ugunsdrošības prasībām aizturējis četras Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes amatpersonas, tai skaitā abus brigādes komandiera vietniekus, aģentūru LETA informēja IDB.

Sabiedrība Ārzemju latviešiem atļaus strādāt par ierēdņiem Latvijā

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Valsts civildienesta likumā, kas paredz atvieglotu kārtību, kādā ikviens diasporas pārstāvis atbilstoši savām spējām, izglītībai un kvalifikācijai var kļūt par civildienesta ierēdni Latvijā, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.

Sabiedrība Burovs pērn nopelnījis gandrīz 14 000 eiro par konsultācijām «Rīgas mežiem»

Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR) aizvadītajā gadā nopelnījis gandrīz 14 000 eiro par konsultāciju sniegšanu drošības jautājumos pašvaldības uzņēmumam «Rīgas meži», liecina Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.