Latgales plānošanas reģiona delegācija ieradās Eiropas Parlamentā, lai kārtējo reizi deputātiem pastāstītu, kāpēc tieši Latgalei nepieciešams papildu atbalsts no ES budžeta.
Šoreiz prezentāciju delegācija sāka ar to, ka parādīja, kā izskatās satraucošais brīdinājums mobilajā telefonā, un vienlaikus pastāstīja: trijos novados — Balvu, Ludzas un Rēzeknes — tajā rītā skolas bija slēgtas.
Pie galda sēdēja tieši Ludzas, Balvu un Rēzeknes novadu pārstāvji, arī Ludzas mērs Edgars Mekšs un bijušais Balvu novada vadītājs Sergejs Maksimovs.
“Investori baidās ieguldīt reģionā, kur trīs reizes nedēļā cilvēki saņem satraucošus brīdinājumus par iespējamiem kaujas droniem ar sprāgstvielām,” sacīja Maksimovs. “Eiropai ir jāsaprot: austrumu robežas nostiprināšana nav tikai tanki un pretgaisa aizsardzība. Tā ir arī ekonomika, darbavietas un tehnoloģijas.”
“Atsevišķs risks skar lauksaimniecību: kaujas dronus ar mākslīgā intelekta palīdzību programmē triecieniem pa konkrētiem objektiem, un naftas bāzu rezervuāri ir ārēji līdzīgi graudu uzglabāšanas rezervuāriem. Latgales zemnieks saskaras vienlaikus ar divām krīzēm — klimata un drošības krīzi,» stāsta Maksimovs.
Eiropas Parlamentā latgaliešus klausījās deputāti sociāldemokrāti, kuri atbild savā frakcijā par Eiropas budžetu. Galvenā bija portugāliete Karla Tavareša. Kādreiz viņa pati ilgus gadus vadīja pašvaldību — bija Amadoras mērs. Bet tagad EP viņa atbild par jauno daudzgadu budžetu. Un tieši no tā, kas tiks iekļauts daudzgadu budžetā, ir atkarīgs, kāds būs atbalsts Eiropas austrumu robežai un attiecīgi Latgalei.
Pašu pasākumu kopā ar kolēģiem no Polijas un Lietuvas organizēja deputāts no Latvijas Nils Ušakovs, kurš šobrīd atbild par Eiropas Savienības 2027. gada budžetu.
Praktiska saruna
Ņemot vērā, ka lielākā daļa pie galda sēdošo ir vai nu pašreizējie, vai bijušie pašvaldību vadītāji, saruna uzreiz pavērsās profesionālā, nevis politiskā gultnē.
Preiļu novada vadītājs Aldis Adamovičs uzsver, ka, no vienas puses, Latgales pašvaldībām nepieciešams lielāks atbalsts uzņēmējdarbībai, veselības aprūpei un infrastruktūrai. Bet vienlaikus nevar prasīt no Austrumlatvijas pašvaldībām tādu pašu līdzfinansējumu kā citos novados. Jo, ja netiks samazināta tā daļa, kas latgaliešiem jāmaksā pašiem ES projektos, tad arī izmantot lielāku atbalstu, ja tas parādīsies, viņi īsti nevarēs.
Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne uzsver, ka šobrīd īpaši nepieciešamas jaunas pārrobežu sadarbības programmas ar Somiju, Igauniju, Lietuvu un Poliju. Lai tādējādi kompensētu to, ka vairs nav programmu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Pierobeža nav tikai Latgale. Arī Vidzemes austrumu daļa robežojas ar Krieviju un saskaras ar tām pašām problēmām. “Liels atbalsts vajadzīgs gan Latgales pašvaldībām, gan Alūksnes novadam,” stāsta Adamovičs.
“Pierobežas reģionu jautājumus Eiropā dzird. Svarīgākais nākamais solis ir panākt, lai šī izpratne pārvērstos par konkrētiem risinājumiem un finansējumu,» praktiski rezumē Ludzas mērs Edgars Mekšs.
Pierobeža tagad ir budžeta prioritāte
Nedēļu pirms tikšanās ar mēriem Eiropas Parlaments ar 389 balsīm pieņēma es 2027. gada budžeta principus. Par viņiem nobalsoja visas proeiropeiskās frakcijas. Galvenais referents — Nils Ušakovs. Šī ir pirmā reize, kad Baltijas reģiona pārstāvis kļuvis atbildīgs par ES budžetu.
Un pirmo reizi es budžetā ir iekļautas trīs prioritātes, kas vistiešākajā veidā skar Latgali un Vidzemi.
Pirmā prioritāte — nepieciešamība izveidot speciālu atbalstu pierobežas pašvaldībām. Plenārsēdē Strasbūrā Ušakovs šo nostāju formulēja šādi: “Pirmkārt — mūsu pierobežas pašvaldības gar austrumu robežu Baltijas valstīs, Polijā, Somijā un ne tikai. Solidaritātei ir jābūt teritoriālai, nevis retoriskai.”
Otra prioritāte ir taisnīgas attieksmes nepieciešamība pret zemniekiem valstīs uz austrumu robežas. Jo mūsu zemnieki joprojām saņem par 20% mazāku atbalstu nekā Rietumeiropā. “Zemnieki valstīs, kas robežojas ar Ukrainu, Krieviju un Baltkrieviju, saskaras ar neproporcionālu spiedienu. Taisnīgs tiešmaksājumu sadalījums vienotas lauksaimniecības politikas ietvaros nav lūgums pēc privilēģijas. Tā ir taisnīguma prasība," plenārsēdē sacīja Ušakovs.
Trešā prioritāte ir nepieciešamība austrumu robežas stiprināšanu finansēt no ES kopējā budžeta. Latvijas robeža ar Krieviju vai Baltkrieviju ir Eiropas Savienības ārējā robeža. Par to pašu dronu apkarošanu jāmaksā no kopējā ES budžeta, ne tikai no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas.
“Prioritātēs nepieciešams adekvāts finansiālais atbalsts dalībvalstīm, kurām ir ES ārējās robežas, tostarp līdzekļi kritiskās infrastruktūras stiprināšanai un nepieciešamo robežu aizsardzības pasākumu atbalstam tur, kur tas ir pamatots. Drošība bez reģionu spējas izdzīvot - trausla. Reģionu spēja izdzīvot bez budžeta atbalsta ir tukšs solījums,» plenārsēdē uzsvēra Ušakovs.
“Drošības draudi vairs nav teorētiski. Tās ir reālas," preses konferencē Strasbūrā uzreiz pēc balsojuma par budžetu uzsvēra Ušakovs. “Mans mandāts no Latvijas man tieši uzliek pienākumu pārstāvēt savu reģionu un savus vēlētājus. Bet vienlaikus visas Eiropas Savienības stabilitāte un attīstība ir tieši atkarīga no stabilitātes uz austrumu robežas. Un tas nav tikai par drošību un robežām. Tas ir par cilvēkiem, kas tur strādā un dzīvo. Un es ļoti labi zinu, kāda izskatās reālā dzīve vienā no šādiem pierobežas reģioniem — Latgalē.”
Par droniem Ušakovs runāja arī preses konferencē uzreiz pēc balsojuma par budžetu: “Bizness pierobežā tiek slēgts. Bezdarbs pieaug. Militārie droni regulāri krīt mums uz galvām.” Žurnālisti varbūt toreiz to uztvēra kā zināmu pārspīlējumu. Bet nākamnedēļ Latgalē kārtējo reizi nokrituši divi droni, abi naftas krātuvē Rēzeknē.
Naudas nav daudz
Budžeta principi ir politisks ietvars. Skaitļu tajos pagaidām nav, tas ir nākamais posms.
Par skaitļiem balsos rudenī, novembrī. Taču tieši politiskais ietvars nosaka, kā izskatīsies budžeta galīgā versija.
Pandēmijas izraisītās krīzes laikā ES ņēmusi lielus kredītus atbalstam ekonomikai. Tagad kredīti jāatdod. 2027. gadā šo kredītu procentu maksājumi strauji pieaug — līdz aptuveni 10 miljardiem eiro. Bet pagalmā jau jauna kārtējā krīze.
Līdz ar to budžeta principu sarakstā ir iekļauts vēl viens punkts — Eiropas budžeta izdevumu lietderības izvērtējums.
Senegāla un veselais saprāts
Eiropā netrūkst piemēru, kur varētu atbrīvoties no liekajiem izdevumiem. Ušakovs min kā ilustrāciju — konkrētu projektu, par kuru tagad raksta Eiropas presē. Eiropas Savienība gatavojas tērēt 320 miljonus eiro sabiedriskā transporta attīstībai Senegālā — to finansē Eiropas Investīciju banka, Eiropas Komisija, Francijas un Vācijas attīstības aģentūras. Tenderis taču pēc visa spriežot tiks Ķīnas valsts kompānijai. Eiropas kompānijas to zaudē.
“Jāmācās patiesībā no Ķīnas. Kā viņi strādā. Nopelnīt no Eiropas naudas Āfrikā,” Ušakovs norāda ar zināmu rūgtumu.
320 miljoni eiro — tas ir salīdzināms ar gada atbalstu pierobežas reģioniem kādā no Austrumeiropas valstīm. Sanāk, ka Eiropa atrod naudu transporta attīstībai Senegālā, bet pie tam ar grūtībām atrod naudu pierobežas reģioniem pašas ES iekšienē.
Ražošana. Nokia kā mācību stunda
“Kopumā Eiropas galvenā problēma nav pat naudas trūkums, bet gan pašražotās produkcijas zaudēšana,” saka Ušakovs. “tērēt 320 miljonus eiro Ķīnas ražošanas attīstībai Āfrikā ir nedaudz ārpus veselā saprāta.”
Kādreiz - pirms gadiem divdesmit - par vienu no viņu labākajiem telefoniem pasaulē tika uzskatīta Somijas Nokia. Šodien Eiropā praktiski nav iespējams atrast cilvēku, kas lietotu Eiropas ražoto viedtālruni. Visiem viedtālruņi ir korejiešu, ķīniešu vai amerikāņu, bet ražoti Āzijā. Arī datori. Sadzīves tehnika — pārsvarā arī. Un ne tikai.
Latvija pašražotās produkcijas slēgšanu piedzīvoja 90. gados. RAF, VEF, cukurfabrikas. Garš saraksts. Tad teica: tirgus visu saliks pats, bet mēs dzīvosim kā Šveicē. Īpaši nesanāca.
Šobrīd to pašu redzam Rietumeiropā. Vācijā slēdz autoražotni. Koncerni atlaiž tūkstošiem strādnieku tēraudliešanas nozarē. Latvijas iedzīvotāji rietumeiropiešiem varētu pastāstīt, ar ko kaut kas tāds beidzas — kas notiek ar algām, pensijām, pabalstiem, ar visu sociālo sistēmu, kad valstij vairs nav pašiem savas ražotnes.
“Eiropai vajadzīga ne tikai budžeta izdevumu revīzija. Bet arī kopumā ir jāatgriež Eiropā veselais saprāts. Un sākt ar ražošanas atdzimšanu,” uzskata Nils Ušakovs.
