Krievijas dezinformācijas kampaņu galvenais mērķis bieži vien nav pārliecināt eiropiešus atbalstīt Maskavu, bet gan graut uzticību Eiropas institūcijām un destabilizēt sabiedrību. Tā intervijā LETA norādījusi domnīcas «Carnegie Europe» direktore Roza Balfūra. Vienlaikus viņa uzsver, ka Krievijai līdz šim nav izdevies būtiski vājināt Eiropas atbalstu Ukrainai, taču arvien nopietnāks izaicinājums ir kara nogurums un diskusijas par valstu budžeta prioritātēm.
Dezinformācija Krievijai ir viens no lētākajiem un vienkāršākajiem instrumentiem, ar kuriem kaitēt Eiropas valstīm. Turklāt šādām operācijām nav obligāti jāpārliecina cilvēki, ka Krievijas politika ir pareiza, – pietiek ar neuzticības un nesaskaņu vairošanu Eiropas sabiedrībās.
Šādu vērtējumu intervijā aģentūrai LETA paudusi domnīcas «Carnegie Europe» direktore Roza Balfūra.
«Raugoties no Kremļa viedokļa, tas ir lēti un viegli izdarāms. Maskavai tas ir lēts un vienkāršs veids, kā destabilizēt sabiedrības. Tāpēc domāju, ka šāda veida dezinformācijas karš turpināsies,» sacīja eksperte.
Mērķis – nevis mīlestība pret Krieviju, bet neuzticība Eiropai
Balfūra uzsvēra, ka Krievijas informatīvās ietekmes operācijas bieži tiek pārprastas.
«Visbūtiskākais ir tas, ka krievu mērķis ne vienmēr ir pārliecināt cilvēkus nostāties Krievijas pusē,» skaidroja eksperte.
Viņasprāt, daudzās dezinformācijas kampaņās galvenais uzdevums ir diskreditēt Eiropas institūcijas un citas ar Eiropu saistītas vērtības vai procesus.
Turklāt Krievija izmanto metodi, kas pazīstama jau kopš Padomju Savienības laikiem, – vienlaikus izplatīt dažādus vēstījumus un vērot, kuri no tiem sasniedz vēlamo rezultātu.
«Dažas ziņas darbojas, citas nē, tās visas vienkārši ir jāizmēģina. Tas ir lēti. Kāpēc gan to nedarīt?» sacīja Balfūra.
Lai pretotos šādām operācijām, viņas ieskatā, būtiska nozīme ir ne tikai medijiem un izglītības sistēmai, bet arī Eiropas institūcijām, politiķiem, pretizlūkošanai un kiberdrošībai.
Krievijai nav izdevies salauzt Eiropas atbalstu Ukrainai
Neraugoties uz Krievijas centieniem ietekmēt Eiropas politiku un atsevišķu galēji labējo partiju nostāju pret palīdzību Ukrainai, Balfūra uzskata, ka Maskava savu galveno mērķi nav sasniegusi.
Viņa atgādināja, ka ne visas galēji labējās partijas ir prokrieviskas un to pieaugošā popularitāte nav novedusi pie Eiropas atbalsta Ukrainai sabrukuma.
Tieši pretēji – vairāk nekā četru kara gadu laikā Eiropā būtiski mainījusies izpratne par Krievijas radītajiem drošības draudiem.
«Pastāv daudz plašāka izpratne par to, kādus draudus Krievija rada Eiropai kopumā,» norādīja eksperte.
Vienlaikus viņa atzina, ka galēji labējo spēku ietekmes pieaugums ir problēma, taču šo izaicinājumu nevajadzētu pārspīlēt.
Lielākais risks – jautājums, vai Ukrainai palīdz uz pašu iedzīvotāju rēķina
Par daudz nopietnāku problēmu Balfūra uzskata kara nogurumu, kas ne vienmēr ir saistīts ar prokrieviskiem uzskatiem.
Viņasprāt, izšķirošas kļūst diskusijas par valstu budžetiem un to, vai pieaugošie aizsardzības izdevumi nozīmēs mazāk naudas veselības aprūpei, izglītībai vai sociālajai aizsardzībai.
Tieši priekšstats, ka atbalsts Ukrainai tiek sniegts uz pašu iedzīvotāju labklājības rēķina, var kļūt par ietekmīgu politisku instrumentu.
Balfūra uzsvēra, ka valdību un vadošo politisko partiju uzdevums ir nepieļaut šāda vēstījuma nostiprināšanos.
Pretējā gadījumā galēji labējie spēki iegūs papildu iespējas palielināt savu ietekmi.
Galēji labējie jau mainījuši Eiropas politiku
Lai gan galēji labējām partijām nav izdevies būtiski mazināt atbalstu Ukrainai, citās jomās to ietekme, pēc Balfūras vērtējuma, ir daudz redzamāka.
Viens no piemēriem ir Eiropas Savienības migrācijas politika.
Eksperte norādīja, ka ES arvien vairāk deleģējusi migrācijas pārvaldību trešajām valstīm, tādējādi kļūstot atkarīgāka no šo valstu prasībām.
Turklāt migrācijas politikas maiņu veicinājuši ne tikai galēji labējie spēki, bet arī tradicionālo partiju lēmumi pielāgoties to izvirzītajai politiskajai dienaskārtībai.
Līdzīga ietekme vērojama attīstības palīdzības budžetos, kurus vairākas labējās partijas pieprasījušas samazināt vai novirzīt migrācijas pārvaldībai.
Tramps Eiropā nav tik populārs, kā varētu šķist
Balfūra pievērsās arī galēji labējo partiju attiecībām ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.
Viņa norādīja, ka daļa šo politisko spēku ir proamerikāniski noskaņoti, tomēr tas automātiski nenozīmē atbalstu pašam Trampam.
Pēc ekspertes vērtējuma, Trampa popularitāte Eiropā ir ierobežota, un pat partijām, kas tradicionāli atbalsta ciešas transatlantiskās attiecības, jāņem vērā viņa pret Eiropu vērstie politiskie lēmumi.
Balfūra kā piemēru minēja Ungārijas valdošās partijas «Fidesz» vēlētājus, kuru vidū Trampam bijis ievērojams atbalsts.
Vienlaikus viņa atzina, ka proamerikānisko galēji labējo partiju nostāja ir ietekmējusi Eiropas reakciju uz ASV tirdzniecības draudiem, īpaši Trampa administrācijas pirmajā darbības gadā.
Kopumā Balfūras vērtējums liecina, ka Krievijas dezinformācija joprojām ir ilgtermiņa drauds Eiropai, taču ne mazāk svarīgi būs tas, kā Eiropas valdības spēs saglabāt sabiedrības atbalstu Ukrainai, vienlaikus risinot pašmāju ekonomiskās un sociālās problēmas.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru