Lielbritānija piedāvā kodolaizsardzību Baltijas valstīm: ko tas nozīmē JEF un reģiona drošībai 1 315

Lielbritānija paudusi gatavību nodrošināt kodolatturēšanas aizsardzību JEF jeb Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstīm, kuru vidū ir arī trīs Baltijas valstis, Somija, Zviedrija, Dānija, Norvēģija, Islande un Nīderlande.

Par šo piedāvājumu Somijas vizītes laikā paziņojis Lielbritānijas Karaliskās flotes komandieris ģenerālis Gvins Dženkinss. Viņš tikās ar Somijas parlamenta Aizsardzības komitejas priekšsēdētāju Heiki Auto, kurš pēc sarunas apliecināja, ka Londona ir stingri apņēmusies stiprināt sadarbību JEF ietvaros.

Pēc Dženkinsa teiktā, JEF valstis atrastos zem Lielbritānijas kodollietussarga, ko nodrošinātu britu kodolzemūdenes, kuras patrulē Atlantijas okeānā.

Šis paziņojums izskan laikā, kad JEF valstis gatavojas paplašināt militāro sadarbību. Novembrī paredzēts parakstīt vienošanos par jauna tipa kaujas spēku izveidi, kuriem būs iepriekš sagatavoti kara laika aizsardzības plāni un spēja operatīvi iesaistīties iespējama apdraudējuma gadījumā.

Praksē tas nozīmētu vēl ciešāku sadarbību starp Ziemeļeiropas un Baltijas valstīm, papildinot jau esošos NATO kolektīvās aizsardzības mehānismus.

JEF ir desmit valstu drošības koalīcija, kurā ietilpst Lielbritānija, Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija, Dānija, Norvēģija, Islande un Nīderlande. Tā apvieno augstas gatavības spēkus, kas paredzēti ātrai reaģēšanai uz krīzēm Ziemeļeiropā un Arktikas reģionā.

Apvienotie reaģēšanas spēki tika izveidoti 2014. gadā pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas. Vēlāk tiem pievienojās arī Somija un Zviedrija – vēl pirms abu valstu uzņemšanas NATO.

Līdz ar iecerētajām pārmaiņām JEF loma reģiona drošības sistēmā varētu kļūt vēl nozīmīgāka, nodrošinot ātru militāro reakciju līdztekus NATO kolektīvās aizsardzības struktūrām.