Budžetā negaidīts pavērsiens: pēc astoņiem mēnešiem valsts strādā ar pārpalikumu 0 333

Latvijas konsolidētajā kopbudžetā šā gada augusta beigās bija izveidojies 127,6 miljonu eiro pārpalikums, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.

Gadu iepriekš attiecīgajā periodā kopbudžetā bija 257 miljonu eiro deficīts.

Lielākais pārpalikums veidojies valsts speciālajā budžetā, kur tas sasniedza 417,5 miljonus eiro. Pašvaldību budžetā pārpalikums bija 75,3 miljoni eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā – 73,3 miljoni eiro.

Tikmēr valsts pamatbudžets joprojām strādāja ar 438,4 miljonu eiro deficītu.

Salīdzinājumā ar 2025. gada pirmajiem astoņiem mēnešiem budžeta ieņēmumi pieauguši par 9% jeb 1,1 miljardu eiro. FDP skaidro, ka straujāko ieņēmumu kāpumu galvenokārt nodrošinājuši saņemtie Eiropas Savienības fondu maksājumi.

Savukārt izdevumi pieauguši mērenāk – par 5,7% jeb 692,1 miljonu eiro. Padome norāda, ka izdevumu kāpumu ierobežojuši mazāki tēriņi precēm un pakalpojumiem, zemāki maksājumi Eiropas Savienības budžetā, kā arī mērenāks atlīdzības, subsīdiju un dotāciju pieaugums.

Saskaņā ar 2026. gada valsts budžetu kopējie izdevumi šogad plānoti 20,9 miljardu eiro apmērā. FDP bija prognozējusi, ka janvāra–augusta periodā izdevumi sasniegs aptuveni 13 miljardus eiro, taču faktiskie izdevumi bija 12,9 miljardi eiro jeb par 94,4 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk nekā prognozēts.

Padome secina, ka izdevumu izpilde pakāpeniski tuvojas plānotajam līmenim un pagaidām neliecina par būtiskām novirzēm no gada budžeta prognozēm.

Astoņos mēnešos izpildīti 61,9% no visam gadam plānotajiem budžeta izdevumiem, savukārt ieņēmumi sasnieguši 68,4% no gada plāna.