Pieaugot Eiropas aizsardzības izdevumiem un ASV saskaroties ar bruņojuma deficītu, loģisks risinājums būtu ASV un Eiropas Savienības kopuzņēmumi aizsardzības rūpniecībā, intervijā aģentūrai LETA norāda Hādsona institūta vecākais pētnieks un Eiropas un Eirāzijas centra direktors Pīters Rafs.
Ņemot vērā ASV bruņojuma deficītu, Eiropas Savienības (ES) valstu pieaugošos aizsardzības budžetus un tarifu radītās tirdzniecības barjeras, viens no efektīvākajiem risinājumiem varētu būt kopuzņēmumu veidošana starp ASV un Eiropas uzņēmumiem, intervijā aģentūrai LETA pauda Hādsona institūta vecākais pētnieks un Eiropas un Eirāzijas centra direktors Pīters Rafs.
Viņš atzina, ka, lai arī ASV prezidents Donalds Tramps bija ierosinājis rekordlielu aizsardzības budžetu 1,5 triljonu ASV dolāru apmērā, Kongresa sarunās šī summa tika būtiski samazināta. Pēc eksperta domām, par turpmāko aizsardzības finansējuma virzienu lielā mērā lems gaidāmās ASV vidustermiņa vēlēšanas.
Rafs uzsvēra, ka aizsardzības industrijai nepieciešama ilgtermiņa skaidrība un prognozējams finansējums, nevis pagaidu budžeta risinājumi.
"Jautājums ir par to, vai spējam panākt, ka aizsardzības budžets pastāvīgi palielinās, un, otrkārt, vai mums izdosies panākt reālus budžetus, nevis kaut kādus pagaidu izdevumu pasākumus."
Eksperts norādīja, ka Eiropa aizsardzības rūpniecības attīstībā joprojām atpaliek no ASV, tomēr tās izaugsmes temps ir straujāks. Vienlaikus viņš uzskata, ka Eiropas valstīm, ievērojami palielinot militāros izdevumus, politiski kļūs arvien grūtāk lielāko daļu bruņojuma iegādāties tikai Amerikā.
"Tāpēc amerikāņu uzņēmumiem būs jākļūst "eiropiskākiem". Cerams, sāks veidoties kopuzņēmumi," sacīja Rafs.
Pēc viņa domām, tarifu pieauguma apstākļos arvien nozīmīgāki kļūs tiešie ieguldījumi Eiropā, veidojot uzņēmumus ar ASV kapitālu, bet ražošanu un darbaspēku izvietojot Eiropā. Kā piemēru viņš minēja Latviju, kur amerikāņu uzņēmumi jau iegādājušies vietējos dronu ražotājus, tādējādi saglabājot pieeju ES finansējumam.
Vienlaikus Rafs uzsvēra, ka Eiropai jāstiprina sava aizsardzības rūpniecība, taču tas jādara, sadarbojoties ar ASV, nevis veidojot paralēlas sistēmas.
Viņš norādīja, ka dažās jomās progress jau ir acīmredzams, piemēram, Vācijas uzņēmums Rheinmetall būtiski palielinājis 155 milimetru artilērijas šāviņu ražošanu.
Runājot par atbalstu Ukrainai, eksperts uzsvēra, ka Eiropai būtu vairāk jāizmanto pašas rīcībā esošie resursi, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai pārliecinātu Vašingtonu turpināt aktīvu iesaisti.
Rafs arī pievērsās Ukrainas vēlmei iegūt ASV pretgaisa aizsardzības sistēmu PAK-3 ražošanas licences. Viņš norādīja, ka Vašingtonā par to joprojām notiek diskusijas, un viens no iespējamiem risinājumiem varētu būt kopīga ražošana ar kādu ASV sabiedroto, piemēram, Vāciju vai Japānu.
Vienlaikus viņš atzina, ka ASV aizsardzības nozarē pastāv bažas, ka Ukraina nākotnē varētu izmantot iegūtās tehnoloģijas, lai izstrādātu lētākus pārtvērējraķešu analogus un konkurētu starptautiskajā tirgū.
Noslēgumā Rafs uzsvēra, ka ASV loma Eiropas drošībā joprojām ir izšķiroša.
"ASV klātbūtne ļauj nolikt malā kontinenta vēsturisko sāncensības indi. Tieši tāpēc uzskatu, ka NATO ir ārkārtīgi svarīga."
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru