Baltijas valstu drošība pēdējos gados ir būtiski uzlabojusies, pateicoties NATO kopīgajiem aizsardzības plāniem, ciešākai sadarbībai un regulārām mācībām, intervijā LETA norāda NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā priekšnieka vietnieks ģenerālleitnants Džons Mīds.
NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā priekšnieka vietnieks ģenerālleitnants Džons Mīds uzskata, ka Baltijas valstis šobrīd ir ievērojami labāk aizsargātas nekā iepriekš. Viņš to saista ar alianses izstrādāto Eiroatlantiskās telpas atturēšanas un aizsardzības koncepciju (DDA), reģionālajiem aizsardzības plāniem un ciešāku sadarbību starp NATO un dalībvalstīm.
Pēc viņa teiktā, aizsardzības plāni tagad ir daudz ciešāk saskaņoti ar katras valsts nacionālo plānošanu, un tas ļauj efektīvāk koordinēt rīcību iespējamās krīzes situācijās.
Ģenerālis uzsvēra, ka līdztekus plānošanai notiek arī nepārtraukta kopīga novērošana, spēju attīstīšana un regulāras militārās mācības.
Kā vienu no piemēriem Mīds minēja NATO operāciju "Baltic Sentry", kas tika sākta, reaģējot uz jauniem drošības riskiem Baltijas jūrā. Viņš norādīja, ka kopš operācijas sākuma nav reģistrēti jauni zemūdens sakaru kabeļu pārraušanas incidenti.
Vienlaikus tiek attīstīta arī gaisa telpas aizsardzības operācija "Eastern Sentry", kas ir daļa no plašākas NATO atturēšanas un aizsardzības pieejas.
Tas nozīmē, ka alianse koncentrējas ne tikai uz karaspēka klātbūtni, bet arī uz spēju ātri reaģēt, koordinēt darbības un nepieciešamības gadījumā operatīvi pastiprināt reģiona aizsardzību.
Runājot par Latvijas drošību, Mīds atzina, ka viens no izaicinājumiem ir ierobežotais stratēģiskais dziļums, taču šo faktoru, viņaprāt, kompensē NATO kolektīvās aizsardzības sistēma. Viņš īpaši izcēla arī progresu loģistikas jomā, norādot, ka Baltijas valstu un NATO plāni šobrīd ir daudz labāk savstarpēji saskaņoti nekā agrāk.
Ģenerālis uzsvēra arī Baltijas valstu sasniegumus inovāciju un aizsardzības tehnoloģiju attīstībā, norādot, ka reģions ieņem nozīmīgu vietu alianses inovāciju ekosistēmā.
Pēc Mīda domām, pašlaik nav nepieciešams palielināt Baltijā pastāvīgi dislocēto ārvalstu karavīru skaitu. Daudz svarīgāk ir regulāri pārbaudīt NATO spēju ātri izvietot papildspēkus un praksē testēt loģistiku, sakarus un aizsardzības plānus.
Šim mērķim kalpos arī nākamgad paredzētās NATO mācības "Steadfast Defender", kurās plānots pārbaudīt alianses spēju īstenot reģionālos aizsardzības plānus.
Noslēgumā Mīds uzsvēra, ka NATO lielākais spēks ir dalībvalstu vienotība. Pēc viņa teiktā, drošības vide turpina mainīties, taču alianse kopīgi pielāgojas jaunajiem izaicinājumiem, attīstot spējas un stiprinot savstarpējo sadarbību.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru