Prezidents pēc vētras: Satrauc vēlme visu «sadalīt pa instrukcijām» 0 228

Rinkēvičs teica, ka pēc 2005. gada vētras ir izdarīts daudz, tomēr šoreiz redzas, ka ļoti svarīgas nozīmes objektos, tādos kā veikali, degvielas uzpildes stacijas un mobilo sakaru tīkli, vai nu bija ģeneratori, bet beidzās degviela, vai ģeneratoru nebija.

Vaicāts, vai šo jautājumu jāsakārto ar regulējumu vai jāatstāj pašu komersantu rokās, Rinkēvičs uzsvēra, ka vienmēr ir bijis ļoti šaubīgs, ka visu dzīvē var atrisināt ar "supernormatīvismu". "Kaut kādam veselajam saprātam arī privātajā sektorā, kur tu, pats, patiesību sakot, gan esi gan ieguvis peļņu, gan esi ieinteresēts gūt peļņu, ir jābūt," sprieda prezidents. Viņš vērtēja, ka, ja šīs izpratnes nav, tad ir jāvērtē, kāds obligātais regulējums var vai nevar būt.

Tomēr prezidents atzina, ka viņu satrauc vēlme visu "sadalīt pa instrukcijām". "Krīzē diemžēl instrukcijas bieži vien nevar izpildīt, tāpēc ir jābūt kaut kādai pašiniciatīvai un veselajam saprātam. Krīzi novērš ne jau kaut kāda mistiska valsts kaut kur tālumā, bet krīzi novērš vai krīzei gatavojamies mēs visi, katrs savā mājā un valsts līmenī, protams," viņš uzsvēra.

Lūgts komentēt to, ka virkne publisku pasākumu tika atcelti, bet atsevišķi notika, no tiem arī koncerts Jūrmalā, kura laikā netālu no skatītājiem lūza koks, prezidents pauda, ka, viņaprāt, pareizi rīkojās tie organizatori, kas atcēla savus pasākumus.

Prezidents vērtēja, ka brīdinājums bija savlaicīgs un nopietns. Viņš pozitīvi novērtēja operatīvo dienestu darbu, brīvprātīgo un Zemessargu atbalstu.

Pirmdien Rinkēvičs apmeklēja AS "Augstsprieguma tīkls" dispečeru vadības un datu centru "Jāņciems", AS "Sadales tīkls" dispečeru vadības centru un Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes un Vienotā kontaktu centra pārvaldi, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris. Valsts prezidents pārrunāja atbildīgo dienestu savstarpējo sadarbību vētras seku likvidēšanā, tostarp, elektroapgādes atjaunošanu, izaicinājumus sakaru pārrāvuma apstākļos, kā arī nepieciešamos risinājumus, lai uzlabotu gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu noturību krīzes situācijās.

Valsts prezidents izteica pateicību vētras seku likvidēšanā iesaistītajiem darbiniekiem un pozitīvi novērtēja savlaicīgi saņemtos brīdinājumus par tuvojošos vētru.

"Tiks apkopotas un analizētas visas mācības, galvenais, lai pēc tam, kad tas ir uzlikts uz papīra, tas kaut kur nenogrimst. Tā ir tā mūsu problēma - vētra piemirstas, kaut kas ir izdarīts un kaut kas nav izdarīts. Šobrīd galvenā prioritāte ir atjaunot elektrības padevi un sakarus," uzsvēra amatpersona.

Viņaprāt, ir nepieciešama domāšanas maiņa - ir lietas, ko paveiks valsts un pašvaldības, bet visiem uzreiz palīdzēt nebūs iespējams, tādēļ arī katram pašam jāstiprina sava gatavība krīzes situācijām.

Kā ziņots, sestdien un tai sekojušajā naktī Latvijā plosījās pēdējās desmitgadēs stiprākā vasaras vētra, kurā vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Negaiss izraisīja plašus bojājumus gan sadales, gan pārvades elektrotīklā, kuru rezultātā sākotnēji elektroapgāde bija pārtraukta aptuveni 277 000 klientu Latvijā. Pirmdienas rītā elektroapgādes traucējumi joprojām bija aptuveni 87 000 klientu visā Latvijā.