Ģenerālprokurors Armīns Meisters iesniedzis Satversmes tiesā pieteikumu, lūdzot atcelt valdības pieņemtos lēmumus par AS "Latvijas valsts meži" ilgtermiņa koksnes piegādes līgumu cenu korekcijām. Prokuratūra uzskata, ka Ministru kabinets rīkojies bez pietiekama tiesiskā pamata.
Tā dēvētajā kokrūpnieku lietā sākusies jauna juridiskā etapa – ģenerālprokurors Armīns Meisters ceturtdien vērsies Satversmes tiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem divus Ministru kabineta protokollēmumu punktus, kas paredzēja AS "Latvijas valsts meži" ilgtermiņa līgumu cenu korekcijas skuju koku II šķiras zāģbaļķu piegādēm.
Prokuratūra uzskata, ka valdība šādus lēmumus pieņēmusi bez likumā paredzēta deleģējuma. Tās ieskatā valsts nevarēja lemt par publiskas mantas atsavināšanu par zemāku cenu, nekā noteikts spēkā esošajos civiltiesiskajos līgumos.
Ģenerālprokurors uzsvēris, ka vēršanās Satversmes tiesā ir likumā paredzēts instruments, lai pārbaudītu, vai valsts institūciju rīcība atbilst Satversmei un likumiem. Pēc viņa teiktā, šādam gadījumam līdz šim Latvijā nav bijis precedenta.
Pirms tam prokuratūra jau bija mēģinājusi panākt valdības lēmumu atcelšanu citā ceļā. Jūnijā ģenerālprokurors iesniedza Ministru kabinetam protestu, taču valdība atteicās to apmierināt, uzskatot, ka iepriekš pieņemtos lēmumus atcelt nav juridiska pamata.
Tas nozīmē, ka tagad galīgais vērtējums par valdības rīcības tiesiskumu būs jāsniedz Satversmes tiesai.
Pašreizējais premjers Andris Kulbergs iepriekš norādīja, ka viņa vadītā valdība nevar atcelt iepriekšējā Ministru kabineta lēmumus, savukārt ministri šajā jautājumā bijuši vienisprātis.
Paralēli konstitucionālajam procesam turpinās arī kriminālizmeklēšana. Ģenerālprokurors iepriekš paziņojis, ka izmeklēšanā tiek iegūti arvien jauni pierādījumi un izmeklēšanas virzieni paplašinās. Viņš vienlaikus uzsvēris, ka lietas virzība nebūs mērāma gados.
Kriminālprocesā procesuālās darbības veiktas pret desmit personām, tostarp bijušajām un esošajām Zemkopības ministrijas un "Latvijas valsts meži" amatpersonām, kā arī kokrūpniecības nozares pārstāvjiem. Nevienai no šīm personām pagaidām nav noteikts aizdomās turētā statuss, tādēļ drošības līdzekļi nav piemēroti.
Izmeklēšanā tiek vērtēti divi galvenie virzieni – iespējama dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, pieņemot lēmumus par atbalstu kokrūpniecības nozarei, kā arī iespējama "Latvijas valsts meži" amatpersonu bezdarbība. Pēc izmeklētāju vērtējuma valstij nodarītie zaudējumi varētu sasniegt aptuveni 50 miljonus eiro.
Satversmes tiesas lēmums var kļūt par nozīmīgu precedentu, nosakot valdības pilnvaru robežas attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību komerclīgumiem un publiskās mantas pārvaldību.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru