Latvijai sola mazāk ES naudas: Zīle skaidro, kam nāksies konkurēt par finansējumu 0 253

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā 2028.–2034. gadam Latvijai garantētais finansējums būs mazāks nekā pašreizējā plānošanas periodā, intervijā aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle (NA).

Pēc viņa teiktā, viena no būtiskākajām izmaiņām būs jaunā budžeta struktūra. Līdzšinējo atsevišķo kohēzijas un lauksaimniecības finansējuma vietā katrai dalībvalstij paredzēs vienotu nacionālo finansējuma aploksni, par kuras sadalījumu būs jālemj pašai valstij.

"Tas nozīmē, ka ar pierēm tiks salikti lauksaimnieki un pašvaldības," norādīja Zīle, uzsverot, ka lēmumi par līdzekļu sadali tiks pieņemti Rīgā, nevis Briselē.

Viņš uzskata, ka Latvijai būs īpaši sarežģīti sabalansēt kohēzijas politiku, lauksaimniecības atbalstu un aizsardzības vajadzības. Ja daļa kohēzijas finansējuma būs jānovirza aizsardzības projektiem, lauksaimnieku atbalstam varētu palikt vēl mazāk līdzekļu.

Zīle arī pauda bažas par iecerēto ES Konkurētspējas fondu, kura finansējums tiks sadalīts konkursa kārtībā. Viņaprāt, pastāv risks, ka lielākā daļa līdzekļu nonāks valstīs ar jau attīstītiem rūpniecības un pētniecības centriem, piemēram, Francijā, Vācijā un Nīderlandē, bet Baltijas valstis saņems mazāku atbalstu.

Runājot par sarunām par nākamo ES budžetu, Zīle norādīja, ka Eiropas Parlamenta pozīcija paredz budžetu veidot par aptuveni 10% lielāku nekā Eiropas Komisijas piedāvātais – 2,01 triljona eiro apmērā. Ja dalībvalstis vienosies par mazāku budžetu, Eiropas Parlaments to varētu neatbalstīt, kas aizkavētu budžeta pieņemšanu.

Pēc Zīles teiktā, īpaši svarīgi vienošanos panākt līdz šā gada beigām, jo pretējā gadījumā sarunas var ievilkties līdz 2027. gada nogalei, kad vairākās lielajās ES dalībvalstīs notiks vēlēšanas.