Aicina pārskatīt ārvalstu studentu uzņemšanas noteikumu grozījumus: nepilnīgs regulējums apdraud Latvijas augstākās izglītības eksportu 0 356

Augstākās izglītības eksporta apvienība (AIEA) aicina Izglītības un zinātnes ministriju un valdību nesteigties ar grozījumu apstiprināšanu Ministru kabineta noteikumos Nr. 846, kas paredz būtiski mainīt ārvalstu studentu uzņemšanas kārtību Latvijas augstskolās. AIEA ieskatā pašreizējais regulējuma projekts nav pietiekami izvērtēts un ietver nesamērīgas prasības, kas var vājināt Latvijas augstskolu starptautisko konkurētspēju, samazināt izglītības eksporta apjomu un radīt būtiskus zaudējumus valsts tautsaimniecībai.

AIEA atbalsta mērķi paaugstināt ārvalstu studentu atlases kvalitāti un mazināt ar migrāciju un valsts drošību saistītos riskus, taču regulējumam jābūt samērīgam, datos balstītam un saskaņotam ar nozari. Iebildumus par projektu izteikušas ne tikai augstskolas un tās pārstāvošās organizācijas, bet arī Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, vairākas ministrijas un citas institūcijas. Tas apliecina nepieciešamību projektu pirms tā tālākas virzības vispusīgi pārrunāt ar nozari un sociālajiem partneriem.

“Latvijas augstskolas ir ieinteresētas piesaistīt akadēmiski spējīgus, motivētus un prasībām atbilstošus ārvalstu studentus. Mēs atbalstām stingrāku atlasi, taču tai jābūt profesionāli pamatotai, samērīgai un praktiski īstenojamai. Pašlaik piedāvātā pieeja, nosakot vienu obligātu testu plašam reflektantu lokam, neņem vērā valstu izglītības sistēmu atšķirības, testa pieejamību un citus starptautiski atzītus zināšanu novērtēšanas instrumentus. Tas var būtiski ierobežot ārvalstu studentu piesaisti, kavēt studiju programmu, pētniecības un augstskolu starptautiskās sadarbības attīstību, kā arī vājināt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju. Šādi mēs riskējam zaudēt ne tikai potenciālos studentus, bet arī Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju un būtisku pienesumu valsts ekonomikā. Rosinātie grozījumi negatīvi ietekmētu ne tikai nozari, bet arī valsts ekonomikas izaugsmi, nodokļu ieņēmumus, nodarbinātību un sabiedrības labklājību,” uzsver AIEA valdes priekšsēdētāja Agnese Pilāne.

Obligāta SAT testa prasība nav samērīga

Viena no būtiskākajām projekta nepilnībām ir iecere noteikt obligātu SAT testu ar vismaz 1200 punktiem visiem reflektantiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices.

AIEA norāda, ka SAT nav universāls ārvalstu studentu atlases kritērijs un nav vienlīdz pieejams atlases instruments visās pasaules valstīs, bet 1200 punktu slieksnis ir nesamērīgi augsts. Eiropas valstu prakse rāda, ka SAT pieprasa tikai sešas no 500 vadošajām Eiropas augstskolām, turklāt tajās SAT ir noteikts kā viens no alternatīvajiem, nevis primārais uzņemšanas kritērijs.

Nosakot SAT kā vienīgo obligāto pārbaudījumu, netiek ņemtas vērā citas starptautiski atzītas kvalifikācijas un augstskolu iestājpārbaudījumi, tādējādi ierobežojot kvalificētu ārvalstu studentu piesaisti un Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju. Turklāt SAT nepārbauda studiju valodas prasmi, tādēļ kā būtisks kvalitātes kritērijs saglabājams IELTS, TOEFL vai līdzvērtīgs valodas prasmes apliecinājums.

AIEA rosina noteikt SAT kā vienu no iespējamiem, nevis vienīgo obligāto pārbaudījumu, paredzot iespēju izmantot arī citus starptautiski atzītus testus un augstskolu izstrādātus, droši uzraudzītus iestājpārbaudījumus. Apvienība aicina saglabāt B2 līmeņa studiju valodas prasmi kā būtisku kvalitātes kritēriju, noteikt vienoti piemērojamu vismaz 60% vidējā vērtējuma slieksni un papildu pārbaudes īstenot, balstoties uz risku izvērtējumu. Īpaša uzmanību pievēršot reflektantiem no valstīm, kuru pilsoņiem vīzas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanas procesā jau tiek veiktas pastiprinātas pārbaudes. Savukārt jaunās prasības būtu jāpiemēro no 2027./2028. akadēmiskā gada, nevis 2027. gada 1. janvāra, tādējādi tās saskaņojot ar augstskolu uzņemšanas un studiju plānošanas ciklu.

Apdraudēts būtisks Latvijas ekonomikas izaugsmes avots

Ārvalstu studenti sniedz pienesumu ne tikai augstskolu attīstībā, bet arī Latvijas ekonomikā, izmantojot mājokļa, ēdināšanas, transporta, veselības aprūpes un citus pakalpojumus, maksājot nodokļus un veicinot jaunu darbavietu veidošanos.

Domnīcas “LaSER” 2025. gada pētījumā “Ārvalstu studenti Latvijā: izaugsmes avots?” ārvalstu studentu kopējais pienesums Latvijas ekonomikā novērtēts 385 miljonu eiro jeb 0,92% no iekšzemes kopprodukta apmērā gadā, tostarp aptuveni 58 miljoni eiro ir tiešie nodokļu ieņēmumi.

AIEA aplēses rāda, ka nesamērīgu prasību dēļ ārvalstu studentu skaits Latvijā dažu gadu laikā varētu sarukt no aptuveni 12 000 līdz 3000, radot līdz 280 miljonu eiro zaudējumus ekonomikai, samazinot nodokļu ieņēmumus par 43 miljoniem eiro un apdraudot aptuveni 2400 darbavietu.

Vienlaikus augstskolas varētu zaudēt aptuveni 60 miljonus eiro studiju maksas ieņēmumu gadā. Valsts augstskolās radušos finansējuma iztrūkumu nāktos kompensēt no valsts budžeta vai ar studiju maksas palielināšanu, tādējādi ietekmējot arī Latvijas studentus un studiju programmu turpmāko attīstību.

“Aicinām valdību uz konstruktīvu dialogu ar augstskolām un sociālajiem partneriem. Kvalitatīvu un drošu ārvalstu studentu atlasi iespējams nodrošināt, neradot nesamērīgus šķēršļus un neapdraudot nozari, kas Latvijai sniedz ievērojamu ekonomisko, akadēmisko un reputācijas pienesumu. Kopīgi izstrādāts regulējums var vienlaikus stiprināt valsts drošību, augstākās izglītības kvalitāti un Latvijas labklājību,” norāda Agnese Pilāne.