Likumprojektam rosināto izmaiņu mērķis ir nodrošināt Satversmes tiesas 2026. gada 30. marta sprieduma izpildi un stiprināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lomu.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien otrajā lasījumā nobalsoja par grozījumiem likumprojektā "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā", atbalstot likumprojekta pirmo redakciju, par kuru komisijas sēdē iestājās arī kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Likumprojektam rosināto izmaiņu mērķis ir nodrošināt Satversmes tiesas 2026. gada 30. marta sprieduma izpildi un stiprināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lomu.
Nauris Puntulis komisijas sēdē aicināja atbalstīt pirmā lasījuma redakciju, kas skaidri nosaka Satversmes tiesas sprieduma ievērošanu sabiedriskajā medijā. Ministra ieskatā likumprojekta pirmā lasījuma priekšlikums paredz mazāk interpretāciju iespējas. Plašāka redakcija pietiekoši nenodrošinātu latviešu valodas dominanti sabiedriskajā medijā un arvien atstātu iespējas palielināt krievu valodas klātbūtni tajā. Tāpēc ministrs iestājās par nepieciešamību palikt pie skaidriem formulējumiem, kā tas rosināts arī Satversmes tiesas spriedumā.
Komisijā tika atbalstīts ministra priekšlikums neiekļaut likumā vispārinājuma raksturu, bet skaidri noteikt, ka sabiedriskajā medijā mazākumtautību valodas, ņemot vērā drošības apdraudējuma intensitāti, tiek lietotas ārkārtējā situācijā, izņēmuma stāvokļa gadījumā un mērķtiecīgi atspēkojot dezinformāciju, kas apdraud demokrātiju un Latvijas valsti kopumā. Komisija atbalstīja ministra priekšlikumu atteikties no priekšlikuma par informācijas vērtēšanu mazākumtautību valodās citos gadījumos, jo tas atkal pavērtu skaidri nenodefinēta krievu valodas satura iekļaušanu sabiedriskajā medijā.
Šobrīd likums paredz sabiedriskajam medijam obligātu pienākumu veidot raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, kas visbiežāk līdz šim bijusi krievu valoda. Savukārt Satversmes tiesa savā spriedumā norādīja, ka krievu valoda Latvijā ir pašpietiekama, līdz ar to nav īpaša pienākuma valstij par to rūpēties. Vienlaikus tiesa arī uzsvēra, ka ir jārūpējas par citām mazākumtautību valodām. Lieta Satversmes tiesā tika ierosināta pēc 20 Saeimas deputātu, tostarp arī Naura Puntuļa, pieteikuma.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru