Braže skaidro, kā NATO valstīm jāreaģē uz Krievijas hibrīdapdraudējumiem 0 185

Braže norādīja, ka hibrīdapdraudējumi aptver kiberdrošību, informatīvās operācijas, sabotāžu, nelegālās migrācijas instrumentalizāciju un citas nemilitāras darbības, kuras Krievija izmanto savu mērķu sasniegšanai.

Pēc ministres teiktā, šādu situāciju risināšanā galvenā atbildība ir katrai valstij, tomēr vienlaikus nepieciešama cieša NATO sabiedroto sadarbība. Tas ietver izlūkošanas informācijas apmaiņu, drošības un tiesībsargājošo iestāžu sadarbību, kā arī kopīgu izpratni par draudu raksturu.

Braže uzsvēra, ka Krievijas hibrīdoperācijas ir daļa no tās kara doktrīnas un nav skatāmas atrauti no militārajām aktivitātēm. Tās ietver kiberuzbrukumus, dezinformāciju, sabotāžu, korupcijas izmantošanu, kompromitējošu materiālu izplatīšanu un nelegālās migrācijas izmantošanu politiska spiediena radīšanai.

Pēc ministres teiktā, viena no Krievijas informatīvo operāciju galvenajām iecerēm ir mazināt sabiedrības atbalstu Ukrainai, vienlaikus vairojot neuzticēšanos valsts institūcijām un šķeļot sabiedrību.

Runājot par Latviju, Braže norādīja, ka Krievija turpina radīt spiedienu uz Latvijas austrumu robežu, izmantojot nelegālo migrāciju. Viņas vērtējumā šādas darbības tiek izmantotas, lai pārbaudītu Latvijas spēju aizsargāt robežu un reaģēt uz hibrīdapdraudējumiem.

Ministre uzsvēra, ka NATO bruņotie spēki šādos gadījumos tieši neiesaistās, jo tie nav militāri uzbrukumi. Tomēr aliansei ir svarīgi veidot vienotu situācijas izpratni un stiprināt izlūkošanas, drošības dienestu un citu institūciju sadarbību.

Braže arī pauda vēlmi redzēt vairāk sabiedroto valstu robežsargu uz Latvijas austrumu robežas, lai partneri labāk izprastu situāciju un kopīgi pilnveidotu spēju reaģēt uz hibrīdapdraudējumiem.

Vienlaikus ministre uzsvēra, ka Eiropas valstīm arvien vairāk jāuzņemas atbildība par kontinenta aizsardzību, vienlaikus saglabājot ciešu sadarbību ar ASV NATO ietvaros.