Pašlaik nav pazīmju, ka Krievija gatavotu konvencionālu iebrukumu Baltijas valstīs, tomēr tas nenozīmē, ka drošības riski ir mazinājušies, uzskata NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra digitālās vides pētniece Nika Aleksejeva. Viņas vērtējumā lielāka uzmanība jāpievērš iespējamiem hibrīdapdraudējumiem.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra digitālās vides pētniece Nika Aleksejeva uzskata, ka pašlaik nav redzamu pazīmju, kas liecinātu par Krievijas gatavošanos konvencionālam iebrukumam Baltijas valstīs.
Intervijā aģentūrai LETA viņa norādīja, ka daudz ticamāks scenārijs būtu dažādu hibrīdapdraudējumu izmantošana.
Pēc pētnieces domām, šāda veida uzbrukumi varētu būt grūtāk identificējami un interpretējami kā tieša militāra agresija.
Vienlaikus Aleksejeva uzsvēra, ka nevar izslēgt arī citus attīstības scenārijus. Viņas ieskatā valstīm jābūt gatavām dažādām iespējamām situācijām, pat ja šobrīd nav pazīmju par tūlītēju militāru iebrukumu.
Svarīgi zināt, ka šis ir drošības pētnieces profesionālais vērtējums par iespējamiem riskiem, nevis informācija par konkrētiem izlūkdienestu secinājumiem vai konstatētu uzbrukuma gatavošanu.
Pētniece uzskata, ka Baltijas valstīm nevajadzētu ignorēt Krievijas agresīvo retoriku, pieņemot, ka tā ir tikai informatīvās telpas sastāvdaļa.
Viņa arī aicināja iedzīvotājus būt gataviem krīzes situācijām, tostarp parūpēties par 72 stundu ārkārtas krājumiem un zināt tuvākās patvertnes vai drošas vietas.
Pēc Aleksejevas domām, gatavība iespējamām krīzēm ir daļa no mūsdienu drošības kultūras, jo pašreizējā drošības situācija Eiropā prasa gatavību dažādiem attīstības scenārijiem.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru