Latvija jau maksā vairāk par parādu nekā kaimiņi: kā tas ietekmēs nodokļus un pakalpojumus 0 346

Izdevumi par valsts parāda apkalpošanu kļūst par arvien nozīmīgāku finanšu posteņu gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā, raksta laikraksts Diena.

Saskaņā ar Eurostat datiem 2025. gadā Latvija ar 2,5% izdevumiem attiecībā pret parādu atrodas Eiropas vidū. Līdzīgs līmenis ir Igaunijai, bet Lietuvā tas ir zemāks — 2,3%.

Tomēr būtiska atšķirība ir Baltijas mērogā — Latvija jau šobrīd tērē visvairāk.

Pēc Latvijas Bankas datiem procentu maksājumi sasniedza 1,1% no IKP, kas ir augstākais rādītājs starp trim Baltijas valstīm.

Tas nozīmē, ka valsts budžetā arvien lielāka naudas daļa tiek novirzīta nevis attīstībai, bet parādu apkalpošanai.

Ko tas nozīmē iedzīvotājiem?

Vienkārši: jo lielāki procentu maksājumi, jo mazāk līdzekļu paliek citām vajadzībām. Tas var ietekmēt gan valsts pakalpojumu kvalitāti, gan nodokļu politiku nākotnē.

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbarte norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā izdevumi parāda apkalpošanai faktiski ir dubultojušies. Pašlaik tie jau ir salīdzināmi ar finansējumu ambulatorajai veselības aprūpei vai ģimeņu ar bērniem atbalstam.

Eksperti uzsver, ka svarīgs ir ne tikai parāda apjoms, bet arī tas, kā valsts to pārvalda.

Ja aizņēmumi veikti ar zemām fiksētām likmēm uz ilgu termiņu, izmaksu pieaugums jūtams lēnāk. Savukārt, ja parāds bieži jārefinansē, procentu kāpums budžetā parādās daudz ātrāk.

Kāpēc par to runā tieši tagad?

Tāpēc, ka procentu likmes pasaulē ir pieaugušas, un jauni aizņēmumi kļūst dārgāki. Tas nozīmē — katrs nākamais aizņēmums nākotnē izmaksās vairāk.

Fiskālās disciplīnas padomes sekretārs Normunds Malnačs uzsver: pašlaik situācija Latvijā ir stabila, taču parāda pieaugums automātiski nozīmē lielākus maksājumus nākotnē.

Tieši tāpēc turpmākā aizņemšanās politika kļūs izšķiroša.

Ja valsts turpinās aktīvi aizņemties, arvien lielāka budžeta daļa tiks novirzīta procentiem — nevis skolām, slimnīcām vai algām.

Un tas jau ir jautājums, kas skar ikvienu.