Latvijā šā gada sākumā bija reģistrēti vairāk nekā 162 tūkstoši nepilsoņu, un vairāk nekā puse no viņiem dzīvoja Rīgā. Ārpus galvaspilsētas lielākais nepilsoņu skaits deklarēts Daugavpilī un Liepājā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka 2026. gada sākumā Latvijā kopumā bija deklarēti 162 682 nepilsoņi. No tiem 82 175 personas jeb aptuveni puse dzīvoja Rīgā. Tas nozīmē, ka galvaspilsētā koncentrēta lielākā daļa Latvijā dzīvojošo nepilsoņu.
Ārpus Rīgas visvairāk nepilsoņu deklarēti Daugavpilī, kur gada sākumā bija reģistrētas 9856 šā statusa personas. Otrajā vietā ierindojas Liepāja ar 7796 deklarētiem nepilsoņiem.
Šie dati atspoguļo vēsturiskās demogrāfiskās tendences, jo nepilsoņu īpatsvars tradicionāli ir lielāks lielākajās pilsētās un reģionos ar ievērojamu padomju laikā ieceļojušo iedzīvotāju un viņu pēcnācēju skaitu.
Nepilsoņa statuss Latvijā ir īpašs tiesiskais statuss, kas izveidojās pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tas attiecas uz personām, kuras pastāvīgi dzīvoja Latvijā PSRS laikā, bija Padomju Savienības pilsoņi, bet pēc tās sabrukuma neieguva nevienas valsts pilsonību.
Pēdējos gados nepilsoņu skaits Latvijā turpina pakāpeniski samazināties. To ietekmē gan naturalizācijas process, gan demogrāfiskās izmaiņas.
Būtiskas pārmaiņas notika 2020. gadā, kad stājās spēkā regulējums, kas paredz, ka Latvijā dzimušie jaundzimušie vairs nevar iegūt nepilsoņa statusu. Kopš tā laika bērniem automātiski tiek piešķirta Latvijas pilsonība.
Līdz ar to nepilsoņu kopskaits ilgtermiņā turpinās samazināties arī bez papildu politiskiem lēmumiem, jo šis statuss jaunajai paaudzei vairs netiek piešķirts.
