Saeima izskata parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu par imigrācijas problēmām
Saeima ceturtdien, 28.maijā, izskatīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā galaziņojumu.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija īpašu uzmanību pievērsa trešo valstu pilsoņu ieceļošanai un uzturēšanās kontrolei Latvijā, studentu statusam un tā izmantošanai imigrācijas prasību apiešanai, nodarbinātībai, kā arī valsts institūciju kapacitātei pieaugošas migrācijas apstākļos. Gala ziņojumā komisija ir sagatavojusi vairāk nekā simts rekomendāciju par nepieciešamajām izmaiņām likumos un izpildinstitūciju darbībā.
Komisija tostarp secinājusi, ka ilggadējā “atvērto durvju” politika ir radījusi sociālu spriedzi vairākās Eiropas valstīs, kurās ir liels ieceļotāju īpatsvars no valstīm ar izteikti atšķirīgu kultūru un vērtībām. Savukārt studentu statuss nereti tiek izmantots formāli uzturēšanās atļaujas saņemšanai, kamēr patiesais personas mērķis Latvijā ir nodarbinātība. Tāpēc ir piedāvāts atteikties no labās prakses augstskolu principa, nosakot vienotus un stingrus atbildības nosacījumus visām augstskolām, kuras vēlas saņemt tiesības uzaicināt ārzemniekus.
Tāpat secināts, ka pastāv riski arī kurjerdienestu platformās. Ziņojumā norādīts uz gadījumiem, kad “Bolt” un “Wolt” lietotnēs iespējama citas personas identitātes izmantošana, profilu iznomāšana un nodarbinātība personām, kurām nav tiesiska pamata uzturēties Latvijā. Platformu darbības modelis apgrūtina pilnvērtīgu nodokļu, darba tiesību un valsts valodas prasību kontroli.
Ir nepieciešamība noteikt kvotas kopējam trešo valstu pilsoņu skaitam, kuri var saņemt uzturēšanās atļaujas vai ilgtermiņa vīzas, teikts galaziņojumā. Komisija norādījusi, ka atbildīgo dienestu kapacitātes robežas pie līdzšinējā imigrācijas apjoma jau ir sasniegtas, tāpēc vienlaikus jāvērtē gan institūciju kapacitātes palielināšana, gan imigrācijas plūsmas samazināšanas mehānismi.
Komisija strādāja sešus mēnešus, kopumā noturot 24 sēdes. Komisiju vadīja Jānis Dombrava un tajā strādāja arī deputāti Jānis Dinevičs, Gatis Liepiņš, Ingmārs Līdaka un Edmunds Zivtiņš.
Parlamentārās izmeklēšanas komisiju pēc 34 deputātu ierosinājuma Saeima lēma izveidot 27.novembrī, lai rastu atbildes uz virkni jautājumu, tostarp, kā tiek īstenotas imigrācijas pieteikumu izvērtēšanas procedūras un kādi pasākumi tiek veikti nelegālās imigrācijas novēršanai. Tāpat, kādas ir patvēruma meklētāju tiesiskā regulējuma problēmas, cik daudz personu pazūd no valsts institūciju redzesloka pēc uzturēšanās atļauju piešķiršanas, kādi ir riski ar termiņuzturēšanās atļaujām un to ļaunprātīgu izmantošanu un vai Latvijai ir iespēja piemērot izņēmumus Eiropas Savienības migrācijas tiesību normu piemērošanā.
Satversme noteic, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.
