Parāds palielinās, taču valsts joprojām saglabā salīdzinoši drošu pozīciju Eiropas Savienībā.
Saskaņā ar Valsts kases datiem 2025. gada beigās valsts parāds veidoja 46,9% no IKP — par 0,1 procentpunktu vairāk nekā gadu iepriekš. Naudas izteiksmē tas ir aptuveni 20,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6 miljardiem eiro vairāk nekā 2024. gadā.
Parāda pieaugumu nosaka nepieciešamība segt budžeta deficītu, tostarp palielināto aizsardzības izdevumu dēļ. Vienlaikus parāda līmenis joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.
Lielākā daļa aizņēmumu ir eiroobligācijas (88% no kopējā parāda), kas izvietotas starptautiskajos finanšu tirgos. 2025. gadā Latvija līdzekļus piesaistīja divas reizes: pavasarī — 1 miljardu eiro, rudenī — 1,25 miljardus eiro. Investoru pieprasījums ievērojami pārsniedza piedāvājumu, ļaujot aizņemties salīdzinoši izdevīgos nosacījumos.
Papildus valsts piesaistīja aptuveni 950 miljonus eiro obligāciju aukcijās, kurās piedalījās lielās bankas un Eiropas finanšu institūcijas.
Investoru interese par Latvijas vērtspapīriem saglabājas augsta — atsevišķās aukcijās pieprasījums vairākas reizes pārsniedza piedāvājumu, kas palīdz uzturēt procentu likmes salīdzinoši mērenā līmenī.
