Saeimas deputāti šodien nolēma, ka nākamajā sēdē tiks izskatīts opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) sagatavotais Saeimas lēmuma projekts par atbalstu 1. tipa diabēta pacientiem, kas paredz uzdot valdībai nekavējoties pārskatīt Ministru kabineta noteikumus, nosakot kompensāciju 100% apmērā nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas sensoriem, insulīna sūkņiem un saistītajām ierīcēm.
Kā aģentūrai LETA pavēstīja politiskajā spēkā, atbilstoši Veselības ministrijas (VM) datiem, Latvijā ar 1. tipa diabētu dzīvo aptuveni 7100 cilvēku, no kuriem vairāk nekā 85% pieaugušo pacientu pašlaik nesaņem nekādu valsts atbalstu nepārtrauktās glikozes monitorēšanas (NGM) sensoriem vai insulīna sūkņiem.
AS norāda, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurā šīs tehnoloģijas netiek apmaksātas pieaugušajiem 1. tipa diabēta pacientiem.
Politiskais spēks akcentē, ka no medicīniskajiem pētījumiem izriet, ka insulīna sūkņu un glikozes sensoru izmantošana būtiski uzlabo diabēta kontroli, samazina hospitalizāciju skaitu un diabēta komplikāciju risku, kā arī ilgtermiņā samazina izdevumus veselības aprūpes sistēmai.
Neskatoties uz aktīviem pacientu organizāciju aicinājumiem, VM nav piedāvājusi risinājumu, piedāvājot vien atrunas par naudas trūkumu vai daļējas kompensācijas nelielam pacientu skaitam, norāda AS.
Jau ziņots, ka Latvijas Diabēta asociācija diabēta kopienas vārdā lūgusi Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) 2027. gada valsts budžetā paredzēt finansējumu 1. tipa diabēta pacientu ārstēšanai nepieciešamām medicīniskām ierīcēm, uzsverot, ka VM šī finansējuma piešķiršanu esot vilcinājusi.
Asociācija norāda, ka nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas sistēmas jeb glikozes sensori un insulīna sūkņi 1. tipa diabēta pacientiem ir vitāli nepieciešami ārstēšanā, diabēta kontrolē, dzīvību apdraudošu komplikāciju novēršanā un darbspēju saglabāšanā. Organizācija uzsver, ka problēmas risināšana ir "nepiedodami un nepamatoti novilcināta".
Vēstulē arī uzsvērts, ka abu tehnoloģiju izmantošana samazinātu valsts izdevumus veselības un sociālajai aprūpei, tostarp neatliekamajai palīdzībai, stacionārajai ārstēšanai un smagu diabēta komplikāciju ārstēšanai. Asociācija norāda, ka 1. tipa diabēta pacients valstij izmaksā piecas reizes dārgāk nekā pacients bez šīs diagnozes, turklāt pusi izmaksu veido komplikāciju ārstēšana, ko varot mazināt, uzlabojot diabēta kontroli ar glikozes sensoriem un insulīna sūkņiem.
Pēc asociācijas paustā, patlaban panākts tikai tas, ka no šī gada glikozes sensorus kompensē grūtniecēm un 1. tipa diabēta pacientiem ar transplantētiem orgāniem - kopumā 100 cilvēkiem. Turklāt 31. marta darba tikšanās laikā ar Nacionālā veselības dienesta amatpersonām izskanējis, ka politiska gatavība patlaban ir apmaksāt glikozes sensorus tikai jauniešiem līdz 25 gadu vecumam un 500 pieaugušajiem 1. tipa diabēta pacientiem, kas ir mazāk nekā 10% no kopskaita.
Vēstulē norādīts, ka valsts apmaksātas tehnoloģijas patlaban nesaņem 5878 pieaugušie, turklāt 3089 no tiem ir darbspējas vecumā.
Asociācija vēstulē uzsver, ka glikozes sensoru un insulīna sūkņu apmaksa sniegtu tiešu ieguvumu arī valsts budžetam, jo samazinātos izdevumi gan veselības aprūpei, gan sociālajai aprūpei. Pēc asociācijas paustā, šo tehnoloģiju izmantošana mazina nepieciešamību pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības, stacionārās ārstēšanas un dārgu, invalidizējošu diabēta komplikāciju ārstēšanas, tostarp akluma, dialīzes, nieru transplantācijas un kāju amputācijām.
Organizācija arī norāda, ka sliktas diabēta kompensācijas gadījumā šādas komplikācijas sāk attīstīties septiņu līdz desmit gadu laikā, bet to progresēšanu vēlāk vairs nav iespējams novērst. Vēstulē teikts, ka 1. tipa diabēta pacients valstij izmaksā piecas reizes dārgāk nekā pacients bez šīs diagnozes, turklāt pusi no izmaksām veido komplikāciju ārstēšana, ko varētu mazināt, uzlabojot diabēta kontroli ar glikozes sensoriem un insulīna sūkņiem.
