Zaļzemnieki vērsās pret koalīcijas partneriem. Premjerе mēģināja rast kompromisu.
Pusotru stundu šodien valdības sēdē turpinājās apspriešana par “reformu”, kuru iedarbināja finanšu ministrs ar aktīvu Latvijas Bankas atbalstu. Epopeja ar “reformu” sākās jau pērn, kad FM nāca klajā ar iniciatīvu “paņemt” no Patērētāju tiesību aizsardzības centra finanšu kompāniju uzraudzības funkciju un nodot šo funkciju Latvijas Bankai. Neraugoties uz iebildumiem un protestiem gan no nozares pārstāvju, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centra, gan Ekonomikas ministrijas puses, FM ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kas pēc nelielas uzlabošanas un papildināšanas tomēr šodien tika iekļauts Ministru Kabineta darba kārtībā.
Šodien valdības sēdē finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) centās šo reformu prezentēt kā nenozīmīgu. Tiesa, FM vadītājs diplomātiski norādija, ka “tomēr šī reforma izraisījusi lielu sabiedrības interesi”. Patiesībā tas izraisīja ne tikai interesi, bet arī neapmierinātības vilni - faktiski lielākā daļa atsauksmju uz informatīvo ziņojumu bija negatīvas. Pamatotus iebildumus, līdztekus Ekonomikas ministrijai un tās struktūrvienībām, izteikusi gan nebanku sektora asociācija “FinTech Latvia”, gan Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības biedrība, gan Latvijas juristu biedrība, gan pašas finanšu kompānijas. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) šodien karstā diskusijā uzsvēra, ka pirmkārt, kāpēc vajadzīga šī uzraugošās institūcijas nomaiņa, ja līdz šim nav apzinātas nekādas problēmas nodrošināt nebanku sektora uzraudzības funkciju no Patērētāju tiesību aizsardzības centra puses. Otrkārt, nebanku sektora nozare ļoti aktīvi attīstās - gadā ir 16 procentu pieaugums un pastāv risks, ka uzraugošās struktūras maiņa vienkārši bremzēs nebanku sektora attīstību, kas, starp citu, ļoti aktīvi kreditē biznesu reģionos. “Mēs joprojām esam skeptiski noskaņoti pret šo reformu, bet nevaram to nobremzēt, jo šajā jautājumā valdībā esam palikuši mazākumā,” konstatēja V. Valainis.
Savukārt Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un Latvijas Bankas viceprezidente Sanita Purgaile apliecināja, ka uzraugošās institūcijas maiņa ne ar ko nekaitēs nebanku sektoram un tiks darīts viss, lai nozare arī turpmāk attīstītos. Pēc centrālās bankas vadības domām, ir pilnīgi loģiski, ka visu finanšu sektoru regulē un kontrolē viena iestāde, kurai ir uzkrāta pieredze un veikta finanšu institūciju klientu pārbaude.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji pauda satraukumu par to, kā tiks aizstāvētas finanšu pakalpojumu patērētāju tiesības un intereses? Īpaši ņemot vērā, ka Latvijas Bankai nav pieredzes patērētāju tiesību aizsardzībā.
FinTech Latvia vadītāja Tīna Lūse vēlreiz uzsvēra, ka nesaskata nekādu nepieciešamību pēc šīs “reformas”, šīs izmaiņas tikai radījušas bailes un nedrošību par nebanku nozari un galvenais - nav skaidrs, bet kāds ir ieguvums no šādas “reformas” patērētājiem un pašam nebanku kreditēšanas biznesam. Uzsvērsim: nebanku kompānijas nenodarbojas ar depozītu apkalpošanu un tām nav fizisko un juridisko personu kontu - visi konti joprojām atrodas komercbankās, kas jebkurā gadījumā arī izpilda visas klientu un naudas plūsmu pārbaudes prasības, ieskaitot, līdzekļu izcelsmi.
Zīmīgi, ka vispirms premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) sēdes gaitā nostājās acīmredzami Finanšu ministrijas pusē un pat pārtrauca oponentu uzstāšanos. Taču, kad karstā apspriešana jau virzījās uz noslēgumu, valdības vadītāja faktiski ņēma vērā oponentu iebildumus un piedāvāja ilgāku pārejas periodu, proti, uzraudzības funkciju nodošanu Latvijas Bankai nevis no 2027. gada 1. janvāra, bet gan no 2028. gada 1. janvāra. Uz to finanšu ministrs Arvils Ašeradens faktiski atbildēja ar piekrišanu, sakot, ka “tad atbalstām divu gadu pārejas periodu”.
Tomēr “velns slēpjas detaļās” - jāsagaida, kā tas gala rezultātā tiks ierakstīts attiecīgajā likumprojektā, kura vēl nav. Izvilkt šo reformu caur Saeimu tās atbalstītājiem - vispirms jau Jaunās Vienotības un “Progresīvo” personā - nebūs nemaz tik vienkārši: Zemkopības ministrs Armands Krauze brīdināja, ka arī viņš pats un Saeimas vairākums no Zaļo un zemnieku savienības ir noskaņoti negatīvi. Zināms, ka pret reformu gatava vērsties arī gandrīz visa parlamentārā opozīcija...
