Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rezultāts ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus.
Tādējādi Latvija starp 182 valstīm ieņem 37. vietu.
Tikmēr Igaunija saglabā 76 punktus, ieņemot 12. vietu. Savukārt Lietuva, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pakāpusies par diviem punktiem, sasniedzot 65 punktus un 28. vietu.
Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna" uzskata, ka Latvija ar viena punkta pieaugumu KUI uzrāda stabilu sniegumu, nevis nozīmīgu uzlabojumu, aģentūru LETA informēja organizācijā.
"Lai valsts izrautos no stagnācijas cīņā pret korupciju un pietuvinātos ekonomiski augstāk attīstīto valstu rādītājiem KUI, lēmumu pieņēmējiem lielākoties pietrūkst politiskā griba un nav novērtēts privātā sektora potenciāls korupcijas apkarošanā," secina "Delna".
Augstāko punktu skaitu KUI ir ieguvusi Dānija - 89 punktus, kas ir par vienu punktu mazāk nekā pirms gada, Somija ir saglabājusi 88 punktus un Singapūra - 84 punktus. Eiropas Savienības (ES) valstu vidējais rezultāts ir 64 punkti, kas ir par vienu punktu mazāk nekā pērn.
"Delna" secina, ka kopš 2012. gada 13 ES valstīm rezultāts ir pazeminājies, bet tikai septiņām valstīm tas ir paaugstinājies, starp šīm valstīm ir trīs Baltijas valstis, Čehija, Grieķija, Itālija un Īrija.
Kopš 2012. gada visām trim Baltijas valstīm ir redzams būtisks kāpums - Igaunijai +12 punkti, Latvijai +11 punkti un Lietuvai +11 punkti, norāda "Delna".
KUI rezultāta aprēķināšanā tiek izmantoti 13 dažādi avoti, kas apkopo no ekspertiem un uzņēmējiem iegūtos datus par privātā sektora uztveri par korupcijas klātbūtni publiskajā sektorā.
Latvijai augstāks vērtējums ir avotos, kuri apskata valsts demokrātijas un pārvaldības kvalitāti, un regulējumu esamību publiskā sektora godprātības stiprināšanai. Savukārt zemāks vērtējums ir avotos, kas apkopo uzņēmēju viedokli un sniedz ekspertu vērtējumu par uzņēmējdarbības vidi valstī, vērtē investēšanas riskus un negodprātību publisko līdzekļu apgūšanā.
Viszemākais vērtējums jeb 32 punkti Latvijai ir avotā "World Economic Forum Executive Opinion Survey 2025", kas norāda uz "neoficiālu maksājumu" klātesamību, kā arī publisko līdzekļu novirzīšanu privātam labumam, skaidro "Delna". Kaimiņvalstīm šajā vērtējumā rezultāts ir augstāks - Igaunijai tas ir 81 punkts un Lietuvai - 85 punkti.
"Delna" atgādina, ka KUI rādītājs ir viens no signāliem investoriem par investīciju vidi, konkurenci un pārvaldības kvalitāti. Ja pastāv aizdomas, ka pastāv nedokumentēti maksājumi, publiskie līdzekļi tiek sadalīti neefektīvi vai "savējiem", vai ir ierobežota konkurence, godprātīgi investori izturas piesardzīgi un izvēlas valstī neinvestēt, uzsver organizācijā.
Tāpat KUI avoti parasti netieši atspoguļo to, cik droši ir ziņot par pārkāpumiem un cik brīvi sabiedrība, mediji un nevalstiskās organizācijas var uzraudzīt pieņemtos lēmumus. "Delnas" ieskatā trauksmes celšana ir viens no mehānismiem korupcijas un citu sabiedrībai kaitīgu pārkāpumu atklāšanā un novēršanā, taču Latvijā tas joprojām nav pietiekami efektīvs. Organizācija uzsver, ka regulējums lielākoties atbilst ES standartiem, taču realitātē trauksmes cēlēji nereti saskaras ar represijām, diskrimināciju un citām negatīvām sekām vai bailēm, kas tos attur no ziņošanas par iespējamiem pārkāpumiem.
"Delna" norāda, ka tā jau iepriekšējos gados ir sniegusi rekomendācija KUI rezultāta uzlabošanai. "Reti kura rekomendācija ir izpildīta, tādēļ liela daļa saglabājas arī šogad," tā secina.
Starp rekomendācijām ir trauksmes celšanas kultūras veicināšana un Valsts kontroles resursu un revīziju rekomendāciju jēgpilna izmantošana un ieviešana.
"Delna" arī aicina risināt problēmas, kas saistītas ar augsta līmeņa korupciju saistītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kā arī skaidrot, kāpēc procentuāli maz lietas tiek pabeigtas.
Organizācija aicina ieviest mehānismu, kas prasa augsta līmeņa amatpersonām deklarēt privātās intereses tiklīdz tās rodas, nevis tikai reizi gadā. Tāpat tā iesaka paaugstināt sabiedrības un valsts pārvaldē nodarbināto izpratni par interešu konfliktu un skaidrot, kā konkrētās situācijās rīkoties.
"Delna" arī iesaka pārskatīt un aktualizēt Saeimas deputātu ētikas kodeksu, papildinot to ar praktiskiem pasākumiem deputātu ētikas veicināšanai un korupcijas novēršanai, kā arī tā mudina turpināt attīstīt un skaidri formulēt Saeimas iekšējo kārtību ētikas kodeksa ievērošanā un iedzīvināšanā.
Akcentējot biznesa godprātību, "Delna" rosina veicināt uzņēmumu proaktīvu iesaisti pretkorupcijas pasākumos, ieskaitot datu atklāšanu par pretkorupcijas politikām, patiesajiem labuma guvējiem un politisko iesaisti caur interešu pārstāvību. Tāpat tā aicina paaugstināt sabiedrības izpratni par korupcijas un kukuļošanas formām privātajā sektorā.
Attiecībā uz publisko līdzekļu izšķērdēšanu, "Delna" vēlas, lai notiktu Saeimas budžeta publiska revīzija. Tā arī rosina ieviest integritātes paktus publiskajos iepirkumos, sevišķi stratēģiski svarīgos un lielos projektos, kā arī rūpīgi izvērtēt Finanšu ministrijas virzīto Publisko iepirkumu sistēmas reformu un ar to saistītos riskus.
Vēl "Delna" aicina identificēt nozares ar lielāko ES un valsts publisko finansējumu un veikt regulāru korupcijas risku izvērtējumu, piemēram, aizsardzības nozarē.
"Delna" arī atzīmē, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2026.-2027. gadam pēc būtības prasa ilgstošu īstenošanu un konsekventu iestāžu sadarbību vairāku gadu garumā, kas nozīmē, ka iesāktie pasākumi ir jāturpina arī nākamajā plānā.
Kā vēstīts, pēdējo desmit gadu laikā Latvijas rezultāts ir svārstījies robežās no 55 līdz 60 punktiem, neuzrādot stabilu ilgtermiņa izaugsmi. Pirms gada, 2024. gadā, KUI Latvijas rezultāts pazeminājās par vienu punktu, sasniedzot 59 punktus jeb 2021. un 2022. gada līmeni.
Latvijas KUI rādītājs 2023. gadā bija 60, 2022. un 2021. gadā - 59, 2020. gadā - 57, 2019. gadā - 56, 2018. un 2017. gadā 58 punkti, bet pirms tam tas bija zemāks.
Korupcijas uztveres indekss ļauj novērtēt valsts progresu korupcijas apkarošanā un salīdzināt rezultātu starp 182 pasaules valstīm. Indeksā tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē visaugstāko korupcijas līmeni, bet 100 - ka valstī korupcijas nav.
Pieņemts, ka rezultāts līdz 50 punktiem nozīmē būtiskas korupcijas problēmas valstī.
