Risinājumi apvienotā autoceļa un "Rail Baltica" dzelzceļa tilta pār Daugavu pie Salaspils izbūvei varētu būt zināmi šogad pirmajā ceturksnī, aģentūrai LETA norādīja Satiksmes ministrijā (SM).
SM vadībā patlaban turpinās tehniskās darba grupas darbs, tādēļ lēmums par apvienotā tilta izbūvi vēl nav pieņemts.
Ministrijā kopā ar iesaistītajām pusēm izvērtē iespējamos apvienotā tilta risinājumus, tostarp jau paveiktos projektēšanas darbus un būvniecības iespējas.
Ministrijā skaidro, ka apvienotā tilta būvniecība ietilpst "Rail Baltica" pamattrases būvdarbu līguma tvērumā, tādēļ darba grupa konsultējas arī ar pamattrases būvnieku "E.R.B. Rail JV" par tilta būvdarbu metodiku, būvdarbu dalījumu fāzēs un ar to saistītajām izmaksām.
Komentējot, vai tilta balstu izbūvei piešķirtais Militārās mobilitātes fonda finansējums 50 miljonu eiro apmērā tiks pazaudēts, ministrijā atbildēja, ka finansējuma attiecināmības periods ir līdz 2027. gada vidum, tādēļ patlaban notiek sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) par iespējām finansējumu pārdalīt citai tilta projekta aktivitātei.
Tehniskās darba grupas galīgais lēmums gaidāms 2026. gada pirmajā ceturksnī. Atbilstoši tehniskās darba grupas lēmumam SM sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā (MK) informatīvo ziņojumu par apvienotā tilta pār Daugavu pie Salaspils izbūvi.
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto" pērn oktobrī vēstīja, ka ir apdraudēta Militārās mobilitātes fonda piešķirto 50 miljonu eiro izlietošana.
Raidījumā atzīmēja, ka Militārās mobilitātes fonda trešajā uzsaukumā atbalstīja trīs Latvijas pieteiktos projektus, tostarp pabeigto tiltu pār Salacu un lidostas perona pārbūvi, bet bažas ir par iespējām īstenot balstu izbūvi plānotajam divu līmeņu auto un dzelzceļa tiltam pār Daugavu "Rail Baltica" projektā.
"de facto" norādīja, ka balstu izbūvei divu līmeņu auto un dzelzceļa tiltam pār Daugavu paredzēts lielākais piešķīrums - 51 miljons eiro. Taču ir bažas, vai uzprojektētajā veidā tiltu varēs atļauties uzbūvēt, un naudu nāksies vai nu zaudēt, vai mēģināt rast iespējas un atļauju to izmantot, lai uzbūvētu cita tipa tiltu. Turklāt pamattrases risinājumu optimizēšana pat pirmajā būvniecības posmā virzienā uz Lietuvas robežu varētu noslēgties tikai 2026. gadā, kas nozīmē, ka tik ilgi uzbērumu un pārvadu būvēšana nenotiks, bet turpināsies sagatavošanās darbi.
Pēc "de facto" rīcībā esošās informācijas, aprēķini parādījuši, ka apvienotais autoceļa un dzelzceļa tilts iecerētajā veidolā - divos līmeņos -, izmaksātu gandrīz 800 miljonus eiro, bet tik daudz naudas tam atrast neizdosies.
"de facto" arī atzīmēja, ka "RB Rail" pērn pavasarī piedāvājis samazināt tilta apjomu, tostarp atteikties no autoceļa pāri Daugavai, bet pret to iebilda "Latvijas valsts ceļi", jo savulaik Rīgas apvedceļam noskatītajā koridorā autoceļam vairs fiziski vietas nebūtu.
"LVC vajadzība ir šķērsojums, kas nodrošina autotransporta pārvietošanos. Ja mēs runājam par to projektu, kas patlaban ir izstrādē, tad jānorāda, ka LVC netika iesaistīti sākotnējā izpētē par šo apvienoto risinājumu un arī netika iesaistīti lēmumu pieņemšanā par šī šķērsojuma konfigurāciju, respektīvi, cik tie būs līmeņi un kādā veidā tos izvietot," skaidroja LVC pārstāve Anna Kononova.
Lēmums būvēt tieši šādu tiltu pieņemts 2021. gadā. Pamatojumā norādīts, ka divi atsevišķi tilti izmaksātu par 40 miljoniem eiro vairāk nekā tilts divos līmeņos, ko varētu uzbūvēt par 200 miljoniem eiro 2020. gada cenās. Uzsvērts, ka tilts būs viena no sarežģītākajām izbūvēm Baltijā, un arī visas Eiropas mērogā tam esot vien trīs līdzinieki.
LETA jau ziņoja, ka atbilstoši Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
