FT: Francijas prezidents Emanuels Makrons un Itālijas premjerministre Džordža Meloni «iznīcināja» ES plānu par Krievijas aktīvu ekspropriāciju.
Francijas prezidents Emanuels Makrons un Itālijas premjerministre Džordža Meloni spēlēja izšķirošu lomu atteikšanās no plāna izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus. Par to raksta Financial Times (FT), atsaucoties uz avotiem ES diplomātiskajās aprindās. Tā, Makrons un Meloni paziņoja, ka viņiem, visticamāk, neizdosies apmierināt Beļģijas prasības saistībā ar "reparāciju kredītu" Kijevai uz Krievijas aktīvu rēķina, pēc kā Eiropas Savienība atteicās no aizdevuma projekta. Jāpiebilst, ka pirms samita Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs tikās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.
«Sarunās Makrons un Meloni izteica šaubas par to, vai viņu valstu parlamenti piekritīs finanšu garantijām, ko Beļģija prasīja riska sadales nodrošināšanai aizdevuma atmaksas gadījumā», — ziņo izdevums.
Pēc amatpersonu teiktā, divi lielākie ES smagsvari mainīja noskaņu. Taču galvenā «plāna slepkava» bija Meloni, — sacīja viens no Eiropas diplomātiem. Pēc izdevuma datiem abu lielāko ES valstu līderu skepsis par to, vai viņu nacionālie parlamenti atbalstīs Krievijas aktīvu ekspropriācijas shēmu, «mainīja noskaņu» sarunās.
FT norāda, ka EK piedāvātās shēmas sarežģītība un neskaidrība nobiedēja daudzus līderus, pat tās atbalstītājus. Viens avots raksturoja plānu kā «burvestību», kuras «palaikam kļuva par daudz», kas padarīja to nefunkcionālu. Diplomātu ieskatā projekta īstenošana bija neiespējama juridisku un tehnisku sarežģījumu dēļ.
ES samits nolēma piešķirt Ukrainai kredītu ar nulles procentu likmi, pamatojoties uz aizņemšanos finanšu tirgos, ko garantē Savienības budžets. Tomēr trīs valstis — Ungārija, Čehija un Slovākija — juridiski atteicās piedalīties Ukrainas ES finansēšanā 90 miljardu eiro apmērā ar nulles procentu likmi 2026.–2027. gados.
