Ministru kabineta rīkojums būs pamatots ar drošības apsvērumiem.
- gada 27. novembrī Saeimā tika skatīts Nacionālās apvienības deputātu pieprasījums satiksmes ministram Atim Švinkam "Par sabiedrisko pasažieru pārvadājumiem uz agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju". Satiksmes ministrija sadarbībā ar VSIA "Autotransporta direkcija" ir izskatījusi pieprasījumu un satiksmes ministrs Atis Švinka ("Progresīvie") sniedz šādu komentāru.
"Krievija un Baltkrievija pret Latviju un tās sabiedrotajiem īsteno hibrīdkara elementus, tostarp cilvēku vervēšanu. No pirmās dienas, stājoties amatā, esmu nelokāms šajā jautājumā: pasažieru pārvadājumu ierobežošana ir būtiska valsts drošības stiprināšanā," norāda satiksmes ministrs Atis Švinka. "Uzsāku sistemātisku darbu, samazinot šos draudus: nepagarinot licences, pārtraucot neregulāros reisus un uzsākot regulāro pasažieru pārvadājumu apturēšanas procesu."
Latvijā ir trīs pasažieru pārvadājumu veidi - neregulārie pasažieru pārvadājumi (pēc pasūtījuma), regulārie pasažieru pārvadājumi (pēc kustības grafika), kā arī neregulārie pasažieru pārvadājumi tranzītā caur Latvijas teritoriju.
Neregulārie pasažieru pārvadājumi uz agresorvalstīm (kā tiešie, tā tranzītā) ir aizliegti kopš 2025. gada 1. novembra. Aizliegums attiecas uz visiem pārvadātājiem, neatkarīgi no pārvadātāja juridiskās personas vai transportlīdzekļa reģistrācijas valsts.
Jautājumā par regulāro pārvadājumu pārtraukšanu - šobrīd tādi tiek veikti trīs maršrutos uz Krieviju un trīs maršrutos uz Baltkrieviju -, tiek izstrādāts Ministru kabineta rīkojuma projekts. Tāds nepieciešams, lai noteiktu ierobežojumus pasažieru starptautisko regulāro pārvadājumu ar autobusu veikšanai, anulējot esošās maršruta atļaujas vai nepagarinot to derīguma termiņu. Ministru kabineta rīkojums būs pamatots ar drošības apsvērumiem, un paredzēs iespēju pārvērtēt lēmumu, ja drošības apstākļi mainās, taču, lai izvairītos no finansiālu zaudējumu radīšanas valstij, to nepieciešams sagatavot juridiski korektā veidā.
Ilgtermiņa risinājumam Satiksmes ministrija izvērtē nepieciešamību grozīt normatīvo aktu regulējumu, iekļaujot drošības risku vērtējumu kā pamatu atļauju izsniegšanas ierobežošanai vai apturēšanai.
Tāpat jāņem vērā, ka Lietuvā šobrīd tiek apkalpoti 29 regulārie starptautiskie pasažieru maršruti ar autobusiem uz Krieviju un Baltkrieviju, bet Igaunijā - tikai tranzīta satiksmei (galvenokārt uz Sanktpēterburgu). Vienota un saskaņota Baltijas valstu un ES pieeja pasažieru pārvadājumu ierobežojumiem būtu svarīga, lai noteiktie ierobežojumi atstātu paliekošu ietekmi uz drošības situāciju reģionā.
