Kopš Krievijas iebrukuma 2022. gada 24. februārī Ukrainu pametuši vismaz 20 miljoni cilvēku, no kuriem ievērojama daļa vēlāk atgriezās, raksta LETA ar atsauci uz «Latvijas Avīze».
Pašlaik ārpus valsts kā bēgļi ir reģistrēti 6,9 miljoni ukraiņu, no kuriem aptuveni 4,37 miljoni atrodas Eiropas Savienības pagaidu aizsardzībā, liecina «Eurostat» dati uz 31. augustu. Šovasar ES Padome pagarināja pagaidu aizsardzības statusu līdz 2027. gada 4. martam.
Žurnālisti pētīja, kā ukraiņi iekļāvušies kaimiņvalstīs un kā šīs valstis spējušas pāriet no steidzamas mājokļu un pabalstu sniegšanas uz ilgtermiņa iekļaušanas politiku, kā arī vai ir mainījusies vietējo iedzīvotāju attieksme pret pārvietotajiem.
Saskaņā ar Vidzemes ukraiņu diasporas koordinatores Natālijas Juščenko teikto, kura 2022. gada pavasarī bēga no kara skartās Černihivas un kopā ar dēliem nejauši nonāca Smiltenē, Latvijas iedzīvotāju un pašvaldību attieksme pret ukraiņu bēgļiem kopš kara sākuma būtiski nav mainījusies – joprojām ir jūtama sabiedrības atbalsta sajūta, lai gan tā pakāpeniski mazinās.
Neskatoties uz to, ka karadarbība Ukrainā turpinās jau trīsarpus gadus un cilvēku plūsma no kara zonas neapstājas, Latvijas valsts struktūrām joprojām trūkst skaidras izpratnes par to, kā rīkoties ar Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas uzturas valstī. Valsts iestādes ukraiņus vēl aizvien uzskata par pagaidu krīzes grupu, nevis par cilvēkiem, kuri, iespējams, paliks Latvijā ilgstoši, jo daudziem no viņiem vairs nav kur atgriezties, teikts sabiedriskās politikas centra «Providus» pētījumā «Latvijas pašvaldību pieredze Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanā: no krīzes līdz ilgtermiņa risinājumiem».
Kopš kara sākuma līdz šim brīdim ukraiņu civiliedzīvotāju skaits, kas patvērušies Latvijā, samazinājies no 44 174 līdz aptuveni 31 000, liecina Iekšlietu ministrijas dati. Vienlaikus samazinās arī valsts budžeta finansiālais atbalsts: ja 2022. gadā šiem mērķiem no neparedzētiem izdevumiem tika piešķirti 79 miljoni eiro, tad 2026. gadā paredzēts tikai 40 miljonu eiro apmērs.
Šogad Latvijas ārējo robežu šķērsojuši 15 572 Ukrainas pilsoņi. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis valdības sēdē 14. oktobrī norādīja, ka iebraucošo ukraiņu plūsma ir ievērojami mazāka nekā pirmajos kara gados – vidēji mēnesī uz pagaidu aizsardzības statusu Latvijā reģistrējas 500–600 cilvēku.
Vienlaikus ievērojami pieaudzis to skaits, kuru pagaidu aizsardzības statuss atcelts, jo pēc vīzas vai pagaidu uzturēšanās atļaujas termiņa beigām viņi nav iesnieguši pieteikumu par pagarināšanu. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem caur Latvijas teritoriju pārvietojas aptuveni trīs reizes vairāk ukraiņu bēgļu, nekā paliek dzīvot valstī.
