ES valstīm piedāvās uzkrāt papildu parādus, lai finansētu Ukrainu, jo Beļģija bloķējusi "reparāciju kredīta" izsniegšanu par iesaldētajiem Krievijas aktīviem, raksta Politico.
Galvenais plāns bija atņemt Krievijas aktīvus un nodot tos Kijivai. Tomēr Beļģijas bažas par iespējamiem tiesas prasījumiem izjauca šo plānu.
Saskaņā ar plānu B Eiropas Komisija piedāvā piesaistīt desmitiem miljardu eiro kopīga parāda veidā. Tomēr šī ideja starp Eiropas valstīm nav populāra, jo daudzas jau tā ir pārslogotas ar parādiem. Galīgais lēmums jāpieņem ne vēlāk kā ES samitā 18. decembrī.
"Perspektīva, ka ES valstīm, no kurām daudzas jau tā ir ar milzīgu parādu, nāksies vēl vairāk iegrimt mīnusā, lai palīdzētu Ukrainai, liks visiem nopietni padomāt. Kijiva saskarsies ar nopietnām finanšu grūtībām līdz 2026. gada pirmā ceturkšņa beigām, ja nesaņems jaunu naudas tranšu, un šobrīd Eiropa ir vienīgā reālā iespēja," raksta izdevums.
Tomēr daži diplomāti uzskata, ka ideja aizņemties naudu, lai palīdzētu Ukrainai, ir tikai "baisais stāsts", lai liktu valstīm piekrist faktiskai Krievijas aktīvu konfiskācijai caur "reparāciju kredītu".
"Kāds jēga apspriest alternatīvus risinājumus? Šis reparāciju aizdevums ir vienīgais, kas mums ir. Un mums tas jāatzīst godīgi," sacīja viens no avotiem.
Tajā pašā laikā Ungārija piedāvā ES vispār atteikties no Ukrainas finansēšanas. No finansēšanas Ukrainai atsakās arī tāda ne nabadzīga valsts kā ASV.
