Izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēs atsevišķām preču grupām jābūt skaidri definētām arī izpildes aspektā, norādīja Latvijas grāmatizdevēju asociācijas (LGTA) pārstāvji, komentējot nodomu no nākamā gada piemērot 21% PVN likmi grāmatām, kas nav izdotas Latvijas, Eiropas Savienības dalībvalstu vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vai kandidātvalstu valodās.
«Likumdevējs nav skaidrojis paredzēto izmaiņu īstenošanas mehānismu, piemēram, vai standarta PVN likme tiks piemērota arī divvalodīgajiem un daudzvalodīgajiem izdevumiem, piemēram, vārdnīcām,» norādīja LGTA.
Asociācija paziņoja, ka izmaiņas skars grāmatas, tostarp mācību literatūru, brošūras, bukletus un līdzīgus drukātus izdevumus, attēlus, zīmēšanas un krāsošanas grāmatas bērniem un citus produktus ukraiņu valodā, ko LGTA neuzskata par pozitīvu.
LGTA norāda, ka izmaiņas neizbēgami prasīs papildu administratīvos un finanšu resursus, lai nodrošinātu prasību izpildi, taču Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā «Par prioritārajām darbībām, kas jāiekļauj 2026., 2027. un 2028. gada valsts budžeta likumprojektā» ir grūti noteikt paredzēto izmaiņu ietekmi.
LGTA nevar pateikt, kādu daļu Latvijā veido grāmatas, uz kurām attieksies 21% PVN likme, jo nav precīzu datu par pārdoto preču apjomu un to sadalījumu pa valodām.
LGTA biedri pārstāv vismaz pusi grāmatizdevēju Latvijā.
Jau ziņots, ka grāmatām, kas nav izdotas latviešu valodā, ES dalībvalstu vai OECD valodu vai kandidātvalstu valodās, no nākamā gada Latvijā tiks piemērota standarta 21% PVN likme.
Standarta 21% PVN likme tiks piemērota arī drukāto izdevumu un publikāciju (tostarp interneta vietnēs) piegādei un abonēšanai, ja tās nav latviešu valodā, ES vai OECD valodu.
Saskaņā ar aģentūras LETA datiem, tas galvenokārt skars grāmatas un drukātus izdevumus krievu valodā.
Grāmatām un drukātiem izdevumiem latviešu valodā un ES vai OECD valodu valodās joprojām tiks piemērota samazinātā 5% PVN likme.
- gada budžeta likumprojektu plānots iesniegt Saeimā 15. oktobrī.