Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Krievijā gājuši bojā vismaz 69 cilvēki, kurus varasiestādes vajāja politisku iemeslu dēļ, ceturtdien paziņojis cilvēktiesību aizsardzības projekts "Atbalsts politieslodzītajiem. Memoriāls".
Visbiežāk cilvēki miruši slimību medicīniskās palīdzības atteikuma dēļ. Cilvēktiesību aizstāvji fiksējuši 29 šādus gadījumus. Taču vismaz 20 cilvēki gājuši bojā piekaušanas, spīdzināšanas vai to izraisīto seku rezultātā. Vēl desmit politieslodzītie izdarījuši pašnāvības.
Vēl viens cilvēks gājis bojā protesta badastreika rezultātā.
Savukārt Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs tika mērķtiecīgi noslepkavots cietumā.
Vēl astoņu cilvēku nāves cēloņi pagaidām nav zināmi.
Visvairāk nāves gadījumu cilvēktiesību aizstāvji reģistrēja 2024. gadā, kad gāja bojā 26 politieslodzītie. 2025. gadā gāja bojā 13 cilvēki, bet 2026. gada nepilnajos desmit mēnešos - 16.
Mirušo vidējais vecums ir 51 gads. Jaunākie šajā sarakstā ir 16 gadus veci divi ukraiņu pusaudži Danilo Dahovs un Pavlo Grimaks, kurus ieslodzījumā nomocīja krievu iebrucēji.
Statistikā iekļauti ne tikai tie, kas gājuši bojā ieslodzījuma vietās, bet arī tie, kas miruši kratīšanu laikā, atrodoties mājas arestā vai arī neilgi pēc atbrīvošanas.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru