Francijas Senāta vēlēšanās Nacionālā apvienība sasniedz vēsturisku rezultātu un pirmo reizi veidos frakciju 0 294

Svētdien notikušajās Francijas Senāta vēlēšanās, kurās tika pārvēlēta aptuveni puse no 348 senatoriem, būtisku panākumu guvusi nacionālkonservatīvā Nacionālā apvienība (RN).

Pēc provizoriskajiem rezultātiem RN un tās sabiedrotajiem būs 14 vietas Senātā, kas ir četras reizes vairāk nekā iepriekš. Tas ļaus partijai pirmo reizi parlamenta augšpalātā izveidot atsevišķu frakciju.

RN līdere un Francijas prezidenta amata kandidāte Marina Lepēna rezultātu nodēvēja par vēsturisku uzvaru, uzsverot, ka partijas ietekme Senātā sasniegusi līdz šim augstāko līmeni.

Šajās vēlēšanās tika ievēlēti deviņi RN kandidāti. Vēl pieci mandāti ir partijas līdzšinējiem senatoriem un sabiedrotajiem, tostarp diviem Ērika Sjotī vadītās partijas "Labējo savienība par republiku" (UDR) pārstāvjiem. RN priekšsēdētājs Žordans Bardela paziņojis, ka abas partijas kopīgi veidos Senāta frakciju.

Atšķirībā no Nacionālās asamblejas deputātiem Francijas senatori netiek ievēlēti tiešās tautas vēlēšanās. Par viņiem balso īpaša vēlētāju kolēģija, kuru veido pašvaldību un reģionu ievēlētās amatpersonas.

RN ceļš Senātā bijis pakāpenisks. Partija, kas tolaik darbojās ar nosaukumu Nacionālā fronte, pirmās divas vietas augšpalātā ieguva 2014. gadā, bet 2023. gadā tās pārstāvniecība pieauga līdz trim senatoriem.

Lai gan RN nostiprinājusi savas pozīcijas, provizoriskie rezultāti liecina, ka Senātā arī turpmāk dominēs tradicionālie labējie, centristi un sociālisti. Tomēr jaunais rezultāts apliecina, ka Nacionālās apvienības loma Francijas parlamentā turpina pieaugt.