Dienvidkorejas prezidenta administrācija pieprasījusi Ukrainai oficiālus paskaidrojumus un atvainošanos, norādot, ka Kijiva pārkāpusi vienošanos par informācijas neizpaušanu saistībā ar divu Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu un pēc tam noliegusi šādas vienošanās esamību.
Dienvidkorejas prezidenta administrācija pieprasījusi Ukrainai oficiālus paskaidrojumus un atvainošanos saistībā ar informācijas izpaušanu par divu Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu.
Prezidenta vecākais sekretārs sabiedrisko attiecību jautājumos Sons Gihongs paziņoja, ka Seula pauž «dziļu nožēlu» par to, ka Ukraina vienpusēji izpaudusi informāciju par karagūstekņu nodošanu, bet vēlāk publiski noliegusi vienošanās par informācijas neizpaušanu esamību.
Pēc viņa teiktā, Ukraina vairākkārt dažādos kanālos apspriedusi ar Dienvidkoreju karagūstekņu nodošanu un pati lūgusi šo operāciju turēt slepenībā. Kijiva, kā apgalvo Dienvidkorejas puse, to pamatojusi ar bažām par iespējamu iekšēju kritiku saistībā ar atteikšanos izmantot Ziemeļkorejas karagūstekņus apmaiņai pret Ukrainas gūstekņiem.
Seula piekrita ievērot konfidencialitāti, ņemot vērā drošības apsvērumus, diplomātiskos un humānos aspektus, tostarp pašu karagūstekņu un viņu ģimeņu aizsardzību.
Tomēr vēlāk Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ANO Ģenerālajā asamblejā paziņoja par divu Ziemeļkorejas karavīru nodošanu. Dienvidkorejas prezidenta administrācija apgalvo, ka tas noticis bez pietiekamām iepriekšējām konsultācijām ar Seulu.
Turklāt Dienvidkorejas puse uzskata, ka Kijivas vēlākā noliegšana par šādas vienošanās esamību ir iedragājusi uzticību starp abām valstīm un var negatīvi ietekmēt divpusējās attiecības.
Sons Gihongs piebilda, ka Dienvidkorejas valdība apsver iespēju veikt papildu pasākumus, ja tas būs nepieciešams.
Ukrainas vēstniecība Seulā pagaidām situāciju nav komentējusi.
Iepriekš arī Dienvidkorejas prezidents Li Džemjongs paziņoja, ka Ukraina, publiskojot informāciju par karagūstekņu nodošanu, pārkāpusi abu pušu panākto vienošanos. Viņš uzsvēra, ka abas puses uzskatījušas konfidencialitātes ievērošanu par atbilstošu drošības interesēm.
Abi Ziemeļkorejas karavīri tika sagūstīti Ukrainas spēku operācijas laikā Kurskas apgabalā 2025. gada janvārī. Viņi kļuva par pirmajiem zināmajiem Ziemeļkorejas karavīriem, kuri sagūstīti dzīvi pēc Ziemeļkorejas iesaistīšanās karā Krievijas pusē.
Karagūstekņu nodošana notika laikā, kad Dienvidkoreja centās atsākt dialogu ar Ziemeļkoreju un ASV prezidents Donalds Tramps pauda gatavību sadarboties ar Phenjanu.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru