Degviela par 2,22 eiro litrā — ciparu maģija, kas sitīs pa katra maciņu 0 542

Piektdien, 11. septembrī Platts kotācija benzīnam pieauga vairāk nekā par 7 centiem pārrēķinot uz litru, ASV dīzeļdegvielas cenas sasniedza vēsturisku rekordu, savukārt Eiropā Platts kotācija dīzeļdegvielai līdz vēsturiskam rekordam pietrūka vien 3%.

Mazāk nekā 2,5 mēnešos Platts kotācija dīzeļdegvielai pieauga aptuveni par 65% jeb apmēram par 60 centiem uz litru, tāpēc šie 3%, kas mūs šķir no jauna rekorda, neizskatās nepārvarami, īpaši ņemot vērā, ka 10. septembrī kotācija vienā dienā pieauga par 4,5%.

Tika sasniegts arī vairāk nekā trīs gadu augstākais līmenis Eiropas biržas nākotnes līgumiem uz dabasgāzi, kas zīmē īpaši drūmu inflācijas ainu līdz gada beigām. Dīzeļdegvielas un dabasgāzes cenu pieaugums ir vieni no galvenajiem faktoriem, kas kustina cenas kopumā eirozonā. Preču pārvadājumi, apkure, mēslojums, rūpnieciskā ražošana, lauksaimniecība — viss šis tagad izjūt milzīgu slodzi dīzeļdegvielas un gāzes cenu kāpuma veidā.

Tas nozīmē, ka daudzi uzņēmumi no vienas puses pāriet stingrā taupības režīmā (algas nepalielina, notiek atlaišanas, samazina investīcijas), bet no otras puses — neizbēgami paceļ cenas saviem ražojumiem un pakalpojumiem. Gala zaudētājs, kā vienmēr, būs parasts patērētājs. Daudziem cilvēkiem nāksies izvēlēties nevis starp teātra apmeklējumu un jaunām zābaku kājām, bet starp to, vai paēst, vai samaksāt komunālos rēķinus.

«dzimtā vadība» Eiropas Komisijas personā «palīdz» tam, kā var: piemēram, pastiprina vides normas un fiskālās nodevas (tā ETS2 ieviešana var nozīmēt papildu cenu pieaugumu par desmitiem centu litrā benzīna un dīzeļdegvielas). Jaunais ES reglaments par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem (PPWR — Packaging and Packaging Waste Regulation) jau rada būtisku ietekmi tirdzniecībā eirozonā, lielo korporāciju interesēs nodarot triecienu mazajam un vidējam biznesam un radot papildu inflācijas spiedienu.

Lai iedzīvotāji, mēģinot ietaupīt pēdējos eiro, nepasūtītu no Ķīnas lētākas alternatīvas paši, tika ieviestas muitas nodevas un maksas precēm no trešajām valstīm. Visām šīm mērauklām ir sava cena, un to samaksās katrs ES iedzīvotājs. Ja naudas nepietiks — droši lūgties pēc kredīta.

Problēma ir tā, ka iedzīvotāji jau ir ļoti aizņemtoti ar kredītiem, kas nozīmē, ka jebkurš cenu spiediens vai jauns nodoklis būtiski pasliktina maksāšanas disciplīnu. Tā, piemēram, Latvijā, stāvoklī uz 31. decembri 2025. gadā ārpustiesas piedziņas portfelī jau bija vairāk nekā 1,3 miljoni patērētāju parādu lietu par kopējo summu, kas pārsniedz 1 miljardu eiro. Un tieši brīdī, kad degvielas cenas sit rekordus un inflācija paātrinās, ECB (Eiropas Centrālā banka) neatrada labāku veidu, kā «palīdzēt» uzņēmumiem un parastajiem iedzīvotājiem, kā tikai paaugstinot kredītu procentlikmes.

Tomēr ieinteresētās puses turpina eskalēt konfliktu Tuvajos Austrumos. Viņiem vēl nav gana. Tātad cenu rekords var ātri zaudēt spēku jau tuvākajā laikā, neskatoties uz upuriem. Ja septembra pirmajās dienās viņi vienkārši apšaudīja neaizsargātos tankkuģus Hormuza šaurumā, tad tagad ir paplašinājuši infrastruktūras bojājumu zonu uz Sarkanās jūras un Adena līča reģionu, kur kārtējais husītu militārais panākums izraisīja jaunu pieauguma vilni naftas tirgū.

Pētījumu un novērtējumu dati liecina, ka karš Afganistānā (2001.–2021.) ASV budžetam izmaksāja aptuveni 2,3 triljonus dolāru. Tas nozīmē, ka vidēji kaujas darbības Afganistānā ASV nodokļu maksātājiem izmaksāja aptuveni 300 miljonus dolāru dienā 20 gadu garumā.

Ekspertu aplēses liecina, ka kaujas darbības Tuvajos Austrumos izmaksā vairāk nekā 1 miljardu dolāru militāro izdevumu dienā. Tas nozīmē, ka burtiski 2–3 nedēļu laikā cilvēku un ēku iznīcināšanai tiek izlietoti resursi par summu, par kuru varētu uzbūvēt zemūdens dzelzceļa tuneli Tallina—Helsinki vai pārvērst Via Baltica par ultra-mūsdienīgu un drošu automaģistrāli. Un, apmaiņā pret tikai sešām kara stundām, varētu glābt AirBaltic, vienkārši piešķirot tam bezatlīdzības 250 miljonus eiro.

Taču ekonomiskie zaudējumi patērētājiem visā pasaulē ir daudz lielāki par tīri militārajām izmaksām cilvēku un infrastruktūras iznīcināšanai Tuvajos Austrumos. Piemēram, pasaules kopējais naftas patēriņš ir aptuveni 103 miljoni barelu dienā. Biržas cena barelam naftas pirms konflikta Tuvajos Austrumos bija aptuveni 70 dolāru par barelu, bet piektdien, 11. septembrī, tā fiksējās aptuveni 105 dolāru par barelu. (105-70) x 103 000 000 = 3,6 miljardi dolāru par vienu dienu. Un tas ir tikai biržas cenu efekts uz jēlnaftu. Platts kotāciju pieaugums fiziskajā tirgū aviācijas kerosīnam un dīzeļdegvielai bija vēl lielāks.

Tādējādi karadarbība acīmredzami ir ārkārtīgi dārgs pasākums. Tomēr tas, kas lielākajai daļai iedzīvotāju ir nesamaksājamas izmaksas, vienlaikus ir ienākumi tai mazākumam, kas no tā bagātinās. Taču ar laiku izspiest pēdējo no iedzīvotājiem kļūst neiespējami gan resursu trūkuma, gan pacietības izsīkuma dēļ.

Tāpēc agrāk vai vēlāk šī mazākuma aicinājums pārējai vairākumai «pievelkt jostas mūsu kopīgajai uzvarai» beigsies ar cilpām uz kakla tiem, kas iebilst pret turpinātu «izspiešanu līdz sausumam» vai militāro mobilizāciju. Pirmā un otrā pasaules kara gaitā tas tika parādīts vairāk nekā pārliecinoši.