Kazahstānas Republikas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs piedalījās Šanhajas Sadarbības organizācijas (SSO) samitā un formāta “SSO+” sanāksmē Biškekā. Savās uzrunās valsts vadītājs par galvenajiem darba virzieniem Eirāzijas telpā nosauca uzticēšanās stiprināšanu, tirdzniecības attīstību, digitalizāciju un transporta savienojamību.
Jo īpaši Tokajevs uzsvēra Ķīnas iniciatīvas “Josla un ceļš” un Transkaspijas starptautiskā transporta maršruta (TSTM) potenciāla apvienošanas nozīmi. Šīs pašas tēzes bija pamatā viņa intervijai aģentūrai “Siņhua”, kurā Tokajevs detalizēti atklāja Kazahstānas un Ķīnas attiecību, tirdzniecības un ekonomiskās, kā arī transporta partnerības stratēģiskās perspektīvas.
Kazahstānas un Ķīnas attiecības pašlaik ir sasniegušas nepieredzēti augstu līmeni. Astana ir gatava konsekventi stiprināt mūžīgo visaptverošo stratēģisko partnerību ar Pekinu, piešķirot tai jaunu saturu un paverot jaunus sadarbības apvāršņus. Par to aģentūrai “Siņhua” nesen ekskluzīvā rakstiskā intervijā paziņoja Kazahstānas Republikas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs.
Prezidents norādīja, ka Kazahstānu un Ķīnu vieno gara kopīga robeža un gadsimtiem ilga labas kaimiņattiecību vēsture. “Kā vēsta pazīstams kazahu sakāmvārds: “Жолы бірдің — жүгі бір”/“Tiem, kas iet pa vienu ceļu, ir kopīgs liktenis”/. Tieši šādas abu valstu attiecības atbilst mūsu tautu pamatinteresēm un ir nozīmīgs miera un stabilitātes faktors visā Eirāzijas telpā,” viņš uzsvēra.
K.Ž. Tokajevs izteica sirsnīgu pateicību Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētājam Sji Dzjiņpinam par labvēlīgo attieksmi pret Kazahstānu. “Mūsu pastāvīgais politiskais dialogs ir kļuvis par Kazahstānas un Ķīnas stratēģiskās partnerības galveno centru,” viņš piebilda.
“Mūsu stratēģiskā partnerība ir ieguvusi patiesi visaptverošu raksturu, aptverot visas galvenās jomas — no tirdzniecības, investīcijām, enerģētikas un transporta līdz rūpnieciskajai kooperācijai, lauksaimniecībai, digitalizācijai, medicīnai, zinātnei, izglītībai un kultūrai,” uzsvēra prezidents.
K.Ž. Tokajevs paziņoja, ka divpusējā tirdzniecība turpina sasniegt jaunus rekordus. Ķīna ieņem pirmo vietu Kazahstānas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Par vienu no stratēģiskajiem virzieniem ir kļuvuši transports un loģistika. Kazahstāna ir dabiska saikne starp Austrumiem un Rietumiem. “Kopā ar Ķīnas partneriem mēs šo ģeogrāfisko priekšrocību pārvēršam mūsdienīgā Eirāzijas mēroga transporta un loģistikas infrastruktūrā,” viņš sacīja. “Megaprojekta “Josla un ceļš” un Transkaspijas starptautiskā transporta maršruta attīstība, jaunu dzelzceļa līniju būvniecība, sauso ostu un loģistikas termināļu paplašināšana, robežinfrastruktūras modernizācija veido principiāli jaunu transporta savienojumu konfigurāciju starp Āziju un Eiropu.”

Pēc Kazahstānas līdera teiktā, sadarbībā prioritāra vieta ir Transkaspijas starptautiskajam transporta maršrutam jeb Vidējam koridoram, kas kļūst par vienu no svarīgākajiem transporta savienojuma posmiem starp Ķīnu un Eiropu. “Mūsu kopīgais uzdevums ir padarīt šo maršrutu maksimāli konkurētspējīgu. Tāpēc īpašu nozīmi piešķiram “viedās muitas” ieviešanai, dokumentu aprites digitalizācijai, informācijas sistēmu sinhronizācijai un robežprocedūru automatizācijai,” uzsvēra valsts vadītājs.
Mijiedarbība starp Kazahstānu un Ķīnu sasniedz jaunu kvalitatīvu līmeni. Šodien tā aptver arvien plašāku jomu loku — no tradicionālās sadarbības reālajā sektorā līdz partnerības attīstībai digitālās ekonomikas jomā, paziņoja K.Ž. Tokajevs.
Pēc viņa teiktā, īpašu nozīmi iegūst sadarbības tehnoloģiskā dimensija. Ķīna ieņem vadošās pozīcijas pasaulē mākslīgā intelekta, digitālo tehnoloģiju, robotikas, jaunu enerģijas avotu un augsto tehnoloģiju ražošanas jomās. Savukārt Kazahstāna ir izvēlējusies paātrinātas digitālās transformācijas kursu.
- gads Kazahstānā ir pasludināts par Digitalizācijas un mākslīgā intelekta gadu. “Nesenās vizītes laikā Šanhajā, lai piedalītos Pasaules mākslīgā intelekta konferencē, man bija saturīgas tikšanās ar vadošo Ķīnas tehnoloģiju uzņēmumu vadītājiem. Tika konstatēta abpusēja interese par kopīgu projektu īstenošanu digitālās ekonomikas, viedās ražošanas, elektroniskās komercijas, zinātnisko pētījumu un speciālistu sagatavošanas jomās. Tieši tehnoloģiskā sadarbība var kļūt par vienu no svarīgākajiem jaunā Kazahstānas un Ķīnas sadarbības posma virzieniem,” viņš piebilda.
K.Ž. Tokajevs uzsvēra, ka mākslīgajam intelektam jākalpo visas cilvēces attīstībai. Valstīm jābūt taisnīgai piekļuvei mūsdienu tehnoloģijām, zināšanām un skaitļošanas resursiem. “Šajā jautājumā mūsu pieejas saskan ar Ķīnas nostāju. Šā gada jūlijā Šanhajā Kazahstāna kļuva par vienu no 29 valstīm, kas nodibināja Pasaules mākslīgā intelekta sadarbības organizāciju /WAICO/. Tas ir nozīmīgs solis ceļā uz atvērtas un efektīvas starptautiskas sistēmas izveidi valstu centienu koordinēšanai mākslīgā intelekta jomā,” viņš norādīja.
Kazahstāna un Ķīna dinamiski sadarbojas starptautiskajāarēnā. “Mums ir līdzīgas nostājas jautājumos par Apvienoto Nāciju Organizācijas centrālās lomas stiprināšanu, starptautiskotiesību principu aizsardzību, mediācijas un patiesasdaudzpusības veicināšanu, kā arī konfliktu miermīlīgunoregulēšanu,” norādīja K.Ž. Tokajevs.
Viņš uzsvēra, ka Kazahstāna stingri ievēro vienas Ķīnaspolitiku un iestājas pret valstu teritoriālās integritātes principapārkāpumiem. Kazahstāna turpinās koordinēt savu darbību arĶīnu ANO, SSO un Āzijas mijiedarbības un uzticībasveicināšanas pasākumu konferencē (CICA), kā arī pilnībāatbalsta sadarbību formātā “Centrālāzija — Ķīna”.
Prezidents paziņoja, ka šogad SSO atzīmē 25. gadadienu. Organizācijai ir izdevies saglabāt pašu svarīgāko — “Šanhajasgaru”, kura pamatā ir savstarpēja uzticēšanās, vienlīdzība, dialogs, cieņa pret kultūru daudzveidību un centieni kopīgaiattīstībai. Viņš šos principus uzskata par starptautiskāssadarbības “standartu”.
K.Ž. Tokajevs atzīmēja, ka nākamgad apritēs 35 gadi kopšdiplomātisko attiecību nodibināšanas starp Kazahstānu un Ķīnu. Līdztekus oficiālajām politiskajām un ekonomiskajām saitēmaktīvi attīstījušies arī tiešie kontakti starp abu valstuiedzīvotājiem. 2026. gadā notikušais Kazahstānas un Ķīnas“Kultūras krustgads” ir spilgts šīs tendences apliecinājums.
Valsts vadītājs atzīmēja, ka šodien Ķīnā studē desmitiemtūkstošu Kazahstānas studentu. Vienlaikus pieaug Ķīnas pilsoņuskaits, kuri izvēlas Kazahstānas universitātes. Kazahstānāveiksmīgi darbojas vadošo Ķīnas augstskolu filiāles un “Lu Bana darbnīcas”, paplašinās akadēmiskās mobilitātes un starpaugstskolu sadarbības programmas.
Būtisku impulsu tūrisma attīstībai deva abpusējā bezvīzurežīma ieviešana. Pēc 2025. gada rezultātiem Ķīnas tūristuskaits, kuri apmeklēja Kazahstānu, sasniedza 962 tūkstošus, kas ir par 47 procentiem vairāk nekā 2024. gadā, piebilda K.Ž. Tokajevs.
“Mēs vēlamies saviem Ķīnas draugiem parādīt Kazahstānuvisā tās daudzveidībā — mūsdienu Astanu un seno Turkestānu, Almati kalnus un unikālās Mangistau ainavas, Lielo stepi un Lielā Zīda ceļa mantojumu, mūsu mūziku, nacionālosinstrumentus, virtuvi un viesmīlības tradīcijas. VienlaikusKazahstāna ar lielu interesi iepazīst Ķīnu — seno civilizācijuzemi, kas šodien demonstrē iespaidīgu attīstības piemēru,” noslēdza prezidents.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru