Pēc uzbrukuma Berlīnē Vācija publisko satraucošus datus par potenciālajiem terorisma draudiem 0 254

Saskaņā ar mediju grupas RND publicēto informāciju, kas balstīta uz BKA datiem, uz šā gada 1. jūliju Vācijā bija 410 personas, kuras uzskatāmas par iespējamiem islāmistu terorisma vai ekstrēmisma draudiem.

Šajā kategorijā tiek iekļauti cilvēki, kurus drošības iestādes uzskata par spējīgiem pastrādāt smagus vardarbīgus noziegumus, tostarp teroraktus.

Papildus tam BKA uzskaitē ir 65 personas, kuras klasificētas kā potenciāli labējā spārna ekstrēmisma draudi, un vēl 17 personas, kuras saistītas ar kreisā spārna ekstrēmismu.

Kriminālpolicija uzsver, ka cilvēku iekļaušana vai izslēgšana no šī saraksta notiek individuāli, izvērtējot katru gadījumu sadarbībā ar Vācijas federālo zemju policiju.

Vienlaikus BKA norāda, ka šie skaitļi pastāvīgi mainās un paši par sevi neatspoguļo kopējo terorisma draudu līmeni valstī.

Statistika publicēta neilgi pēc sestdien Berlīnē notikušā uzbrukuma praida laikā. Berlīnes centra rajonā Tīrgartenā uzbrucējs ar automašīnu ietriecās cilvēku pūlī un pēc tam uzbruka garāmgājējiem ar mačeti.

Uzbrukumā dzīvību zaudēja viena sieviete no Polijas, bet vēl 29 cilvēki tika ievainoti.

Par galveno aizdomās turēto tika nosaukts 21 gadu vecais Vācijas pilsonis libāniešu izcelsmes Abduls Baluts. Viņš svētdien tika nošauts policijas operācijas laikā Berlīnes Špandavas rajonā.

Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints iepriekš paziņoja, ka, pēc līdzšinējās informācijas, uzbrukums bijis islāmistu terorakts.

Notikušais izraisījis plašas politiskas diskusijas par to, vai nepieciešams pastiprināt kontroli un uzraudzību pār personām, kuras drošības dienesti klasificējuši kā potenciālus ekstrēmisma draudus.

Tas nozīmē, ka pēc Berlīnes terorakta Vācijā pieaug spiediens uz valdību pārskatīt drošības politiku un meklēt efektīvākus veidus, kā novērst iespējamos uzbrukumus, vienlaikus ievērojot tiesiskuma principus.