Kazahstāna ieiet jaunā politiskās un ekonomiskās modernizācijas posmā 0 266

Šo pārmaiņu pamatā ir jaunā Konstitūcija, kas tika apstiprināta vispārējā referendumā un stājās spēkā 2026. gada 1. jūlijā. Atjauninātās institucionālās arhitektūras ietvaros līdzšinējais divpalātu Parlaments ir aizstāts ar vienpalātas Kurultaju. Vienlaikus Kazahstāna saglabā prezidentālas republikas statusu.

Pārmaiņu būtība nav tikai likumdevēja struktūras maiņa, bet arī centieni padarīt to modernāku, efektīvāku un atvērtāku. Jauno Kurultaju plānots attīstīt kā digitālu parlamentu, kas izmantos mūsdienīgus analītiskos rīkus, mākslīgo intelektu un sabiedrisko konsultāciju mehānismus. Tas ļaus uzlabot likumdošanas procesa kvalitāti un paplašināt iedzīvotāju, ekspertu un pilsoniskās sabiedrības institūciju līdzdalību lēmumu pieņemšanā.

Valsts pārvaldē ir izveidota Kazahstānas Tautas padome, kas apvieno reģionālo padomju, sabiedrisko padomju, ekspertu platformu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī pārņems funkcijas, kuras iepriekš pildīja Kazahstānas Tautas asambleja. Tā tiek pozicionēta kā plašs dialoga mehānisms starp valsti un sabiedrību.

Politisko modernizāciju pavada stabila ekonomiskā izaugsme. Pagājušajā gadā Kazahstānas ekonomika pieauga par 6,5 %, bet iekšzemes kopprodukts pirmo reizi pārsniedza 300 miljardus ASV dolāru. IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedza 15 tūkstošus ASV dolāru, savukārt tiešo ārvalstu investīciju apjoms pieauga par 14 %. Šie rādītāji apliecina ekonomikas pieaugošo noturību un starptautisko investoru uzticību.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta rūpniecības attīstībai. Laikposmā no 2023. līdz 2025. gadam Kazahstānā īstenoti 540 rūpniecības projekti 3,7 triljonu tenge vērtībā. Nākamo divu gadu laikā plānots uzsākt vēl vairāk nekā 200 jaunu ražošanas objektu darbību.

Atsevišķa vieta jaunajā ekonomikas attīstības programmā atvēlēta Alatau pilsētai. Tai piešķirts īpašs tiesiskais režīms, lai izveidotu mūsdienīgu investīciju platformu, kas orientēta uz starptautiskā biznesa piesaisti un augsto tehnoloģiju nozaru attīstību. Pēc būtības tā būs jauna digitālā pilsēta, kurā tiks ieviesti progresīvākie inovatīvie risinājumi un idejas.

Valstī uzsākts vērienīgs Nacionālais enerģētikas un komunālās infrastruktūras modernizācijas projekts, kura īstenošanai šogad paredzēts vairāk nekā viens triljons tenge. Izvirzīts mērķis palielināt valsts gazifikācijas līmeni no aptuveni 65 % līdz 80 %. Turklāt nākamgad plānots sākt Kazahstānas pirmās atomelektrostacijas būvniecību pēc tam, kad šis jautājums tika apstiprināts 2024. gada referendumā.

Kazahstāna nostiprina arī savas pozīcijas kā nozīmīgs Eirāzijas tranzīta mezgls. Pēdējo sešu gadu laikā kravu pārvadājumu apjoms pa Vidējo koridoru ir pieaudzis piecas reizes. Vienlaikus tiek īstenota lielākā autoceļu modernizācijas programma, kas aptver 13 tūkstošu kilometru autoceļu būvniecību un remontu.

Kazahstāna ir viena no pirmajām valstīm, kas pieņēmusi Digitālo kodeksu un atsevišķu Mākslīgā intelekta likumu. Apstiprinātā stratēģija Digital Qazaqstan izvirza mākslīgo intelektu par ekonomiskās un valsts modernizācijas centrālo elementu. Būtiska loma šajā procesā paredzēta projektam Data Centre Valley, kura mērķis ir attīstīt modernu skaitļošanas infrastruktūru un piesaistīt pasaules vadošos tehnoloģiju uzņēmumus.

Vienlaikus galvenais attīstības resurss joprojām ir cilvēks. Šogad izglītībai, veselības aprūpei, zinātnei, kultūrai, sportam un sociālajai aizsardzībai atvēlēti vairāk nekā 39 miljardi ASV dolāru, kas veido vairāk nekā pusi no valsts budžeta. Kopš 2019. gada valstī uzbūvēti gandrīz 1300 medicīnas objekti, bet paredzamais dzīves ilgums pietuvojies 76 gadiem.

Prezidenta Tokajeva uzstāšanās apliecināja, ka konstitucionālās pārmaiņas nav reformu noslēgums, bet gan jauna Kazahstānas attīstības posma sākums. Politisko institūciju atjaunošana, ekonomikas diversifikācija, digitālā transformācija un ieguldījumi cilvēkkapitālā veido pamatu taisnīgas, spēcīgas, drošas, tīras un progresīvas Kazahstānas izveidei.