Latvijas prezidents: Vācijai ir būtiska loma, stiprinot alianses kopējās spējas un vienotību 0 225

Kā informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, piektdien Rinkēvičs pēc Vācijas kanclera Frīdriha Merca ielūguma piedalījās Baltijas valstu un Vācijas līderu apspriedē Berlīnē.

Lietuvu sarunās pārstāvēja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Igauniju - Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals. Tikšanās galvenais mērķis bija koordinācija un viedokļu apmaiņa pirms gaidāmā NATO samita 7. jūlijā un 8. jūlijā Ankarā, Turcijā.

Latvijas prezidents uzsvēra, ka dzīvojam nedrošā pasaulē, taču Baltijas valstu un Vācijas līderi ir vienisprātis gandrīz par visiem jautājumiem, kas saistīti ar gaidāmo samitu Ankarā.

Rinkēvičs atgādināja, ka pērn NATO samitā Hāgā tika nolemts, ka aizsardzības spējās katrs sabiedrotais ieguldīs 5% no iekšzemes kopprodukta. Viņš uzsvēra, ka tagad šis skaitlis pārtop reālās spējās.

Pēc Latvijas prezidenta paustā, ir svarīgi apliecināt, ka, neraugoties uz dažādām diskusijām, NATO ir vienota attiecībā uz saistībām, ko uzņēmusies katra NATO dalībvalsts, stiprināt kolektīvo aizsardzību.

"Mums jāturpina atbalsts Ukrainai un vienota pieeja iepretim Krievijas un Baltkrievijas hibrīdajiem draudiem," uzsvēra Rinkēvičs.

Baltijas līderu un Vācijas kanclera kopīgajā preses konferencē Mercs atgādināja par savu priekšlikumu piešķirt Ukrainai tā dēvēto asociētās Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts statusu laikposmam līdz tās iestāšanai ES.

Vācijas kanclers to raksturoja kā tālejošu piedāvājumu, kādu neviena kandidātvalsts iepriekš nav saņēmusi. Viņš uzsvēra, ka tas neaizstāj pilntiesīgu dalību ES, bet ir solis ceļā uz to, jo līdz šī mērķa sasniegšanai vēl būs vajadzīgs laiks.

Kanclers runāja arī ES daudzgadu budžetu, paužot, ka viņam un Baltijas valstu līderiem ir vienots redzējums par fokusētu Eiropas budžetu, kas Eiropu padarītu drošāku un konkurētspējīgāku.

Runājot par gaidāmo NATO samitu Ankarā, viņš pauda viedokli, ka tam ir jākļūst veiksmīgam, un pauda vēlmi padarīt NATO eiropeiskāku, lai alianse varētu saglabāt transatlantisko raksturu. Viņš norādīja, ka Eiropas valstis ciešāk sadarbosies aizsardzības rūpniecībā, jo īpaši ar Baltijas valstīm. Mercs arī pauda vēlmi stiprināt atbalstu Ukrainai un norādīja, ka turpinās atbalstīt ASV centienus izbeigt karu Irānā.

Savukārt Nausēda pavēstīja, ka Lietuva ierosinājusi atcelt Konstitūcijas pantu, kas patlaban aizliedz izvietot valstī masu iznīcināšanas ieročus un ārvalstu militārās bāzes, lai ļautu tai aktīvāk iesaistīties NATO kolektīvajā kodolatturēšanā.

Viņš uzsvēra, ka iniciatīva nav saistīta ar agresīvu pieeju, provokāciju vai situācijas saasināšanu, bet gan ar Lietuvas mērķi izmantot visas kodolatturēšanas sniegtās iespējas un kļūt par tās neatņemamu daļu, tāpēc valsts plāno novērst visus šķēršļus, arī juridiskos, kas kavētu šo virzību. Lietuvas prezidents atzina, ka nav tūlītēju plānu izvietot valstī kodolieročus, taču aizlieguma atcelšana ļautu rīkoties, ja drošības situācija mainītos.

Mercs akcentēja, ka tas ir Lietuvas iekšpolitisks lēmums, kuru viņš nekritizē, bet ņem vērā. Pēc Vācijas kanclera paustā, iniciatīva liecina, cik nopietni Lietuva uztver Krievijas radīto apdraudējumu un cik lielā mērā ir gatava aizstāvēt sevi un līdz ar to arī NATO teritoriju.

Preses konferencē līderi komentēja arī to, ka Krievija aizvadīto dienu laikā ir slēgusi vairākus dzelzceļa robežšķērsošanas punktus ar Igauniju un Latviju. Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals pauda, ka Baltijas valstīm un NATO nepastāv tiešs apdraudējums, un pieļāva, ka Krievija izvēlējusies slēgt tieši tos punktus, kuri satiksmei tāpat netika izmantoti. Viņaprāt, tas, iespējams, ir demonstratīvs solis pret Baltijas valstīm un Eiropas Savienību.

Nausēda skaidroja, ka Lietuva nav iekļauta valstu sarakstā, ar kurām pārtraukta dzelzceļa satiksme, jo Krievija ir atkarīga no preču tranzīta uz Karaļauču apgabalu, kas iespējams vienīgi caur Lietuvas teritoriju. Pēc viņa paustā, tas ir tehnisks lēmums, un no tā nevajadzētu secināt, ka Krievija gatavojas nākamajam eskalācijas posmam.

Latvijas prezidents skaidroja, ka konkrētās, vismazāk izmantotās dzelzceļa līnijas slēgšana, visticamāk, saistīta ar ekonomiskiem, nevis politiskiem apsvērumiem vai iespējamām provokācijām. Rinkēvičs uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāsaglabā modrība, jo Krievijas rīcību šogad vai nākamgad nav iespējams paredzēt. Latvijas prezidents atgādināja, ka Baltijas valstis ir neatņemama NATO un Eiropas Savienības daļa un ka atbilstoša reakcija sekotu jebkurai provokācijai vai uzbrukumam pret NATO.

Mihals atzīmēja, ka Krievijā aizvien vairāk trūkst degvielas, proti, ne tikai attālākos reģionos, bet arī lielajās pilsētās. Viņaprāt, Krievija ir spēcīga kognitīvajā karadarbībā: pēc iebrukuma Ukrainā tā solīja triju dienu operāciju, taču karš turpinās jau piekto gadu, un Krievija tajā neuzvar.