Biežākie Maskavas paziņojumi par Baltijas valstīm saistīti nevis ar Krievijas pozīciju nostiprināšanos, bet gan ar gaidāmo panākumu trūkumu Ukrainā. Šādu viedokli pauda NATO ģenerālsekretāra vietniece Radmila Šekerinska.
NATO uzskata, ka Krievijas retorikas straujā pastiprināšanās attiecībā uz Baltijas valstīm atspoguļo Kremļa pieaugošo neapmierinātību ar kara gaitu Ukrainā. To intervijā aģentūrai BNS NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesijas laikā Viļņā sacīja Šekerinska.
Pēdējās nedēļās Maskava izteikusi vairākus skaļus paziņojumus par Latviju, Lietuvu un Igauniju. Krievijas varas iestādes draudējušas vērsties ANO Starptautiskajā tiesā saistībā ar krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpumiem Baltijas valstīs.
Turklāt Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis likumu, kas faktiski ļauj izmantot argumentu par Krievijas pilsoņu aizsardzību ārvalstīs kā pamatu rīcībai ārpus valsts. Vienlaikus Krievija apsūdzējusi Baltijas valstis, ka tās it kā nodrošina savu gaisa telpu Ukrainas uzbrukumu sagatavošanai Krievijas teritorijai.
Pēc Šekerinskas teiktā šādi paziņojumi jāskata kontekstā ar situāciju frontē. Sākot pilna mēroga iebrukumu, Maskava cerēja uz ātru uzvaru, taču šīs cerības nav piepildījušās. NATO norāda, ka Krievijas armija cieš nopietnus zaudējumus, un kara rezultāti ir ievērojami pieticīgāki, nekā sākotnēji plānots.
Baltijas valstu iedzīvotājiem tas nozīmē, ka Krievijas asā retorika var saglabāties arī turpmāk. Tomēr aliansē uzsver, ka nav pamata šaubīties par kolektīvās aizsardzības mehānisma efektivitāti.
Šekerinska arī uzsvēra, ka NATO ir apņēmies saglabāt un stiprināt atturēšanas sistēmu, neraugoties uz diskusijām par ASV iesaistes apjomu Eiropas drošībā. Pēc viņas teiktā sabiedrotajiem skaidri jādemonstrē gatavība aizstāvēt katru alianses valsti.
NATO vērtējumā Maskavas agresīvā retorika nemaina spēku līdzsvaru reģionā, bet drīzāk liecina par grūtībām, ar kurām Krievija saskaras Ukrainā.
