Izraēlas parlaments otrdien pirmajā lasījumā nobalsojis par savu atlaišanu, tādējādi sperot vēl vienu soli ceļā uz pirmstermiņa vēlēšanām.
Knesetā 106 no 120 deputātiem nobalsoja par valdošās koalīcijas iesniegto priekšlikumu par parlamenta atlaišanu. Taču, lai tas stātos spēkā, priekšlikums jāapstiprina vēl divos lasījumos.
Arī sākotnējā balsojumā, kas notika maijā, Kneseta deputātu vairākums nobalsoja par parlamenta atlaišanu.
Kad notiks pēdējie divi lasījumi, pagaidām nav skaidrs.
Saskaņā ar oficiālo informāciju koalīcijas iekšējo nesaskaņu dēļ vēl nav panākta vienošanās par jauno vēlēšanu datumu. Izraēlas mediji ziņoja, ka tas tiks noteikts pirms abiem pēdējiem lasījumiem.
Saskaņā ar mediju ziņoto vēlēšanas paredzētas laika posmā no 8. septembra līdz 20. oktobrim. Vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā 27. oktobrī.
Mediji vēsta, ka Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu ultraortodoksālie koalīcijas partneri vēlas panākt vēlēšanu organizēšanu septembra sākumā pirms vairākiem svarīgiem ebreju svētkiem, cerot, kas tas sekmēs ultraortodoksālo vēlētāju aktivitāti. Netanjahu savukārt vēlas rīkot vēlēšanas vēlāk, lai varētu paspēt sasniegt militāros mērķus un pieņemt vairākus likumus.
Sabiedriskās domas aptaujas nesniedz skaidrību par to, vai Netanjahu izdosies nodrošināt sev vēl vienu vairākumu parlamentā.
Viens no galvenajiem jautājumiem ir domstarpības par obligāto militāro dienestu ortodoksālajiem ebrejiem. Netanjahu ultraortodoksālie koalīcijas partneri pieprasīja parlamenta atlaišanu, jo ir neapmierināti, ka valdībai nav izdevies pieņemt likumu, kas atbrīvotu ultraortodoksālos ebrejus no obligātā dienesta.
Šis plāns ir ļoti pretrunīgs, ņemot vērā nopietno aktīvā dienesta karavīru trūkumu un sabiedrības noskaņojuma maiņu pēc palestīniešu teroristu organizācijas "Hamās" uzbrukuma Izraēlai 2023. gada 7. oktobrī.
Ultraortodoksālie vīrieši Izraēlā gadu desmitiem bija atbrīvoti no obligātā dienesta, bet šis īpašais režīms beidzās aptuveni pirms diviem gadiem.
