Norvēģija pievienosies Francijas vadītajai kodolatturēšanas programmai, kas paredz stiprināt Eiropas aizsardzību pieaugošās drošības spriedzes apstākļos. Par to Parīzē paziņoja abu valstu līderi.
Eiropas drošības politika kļūst arvien militārāka — Norvēģija nolēmusi pievienoties Francijas veidotajai kodolatturēšanas programmai.
Par vienošanos trešdien Parīzē paziņoja Emanuels Makrons un Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre. Abas valstis vienlaikus parakstījušas arī plašāku aizsardzības sadarbības līgumu.
Norvēģijas premjers norādīja, ka Eiropa pašlaik saskaras ar nopietnāko drošības situāciju kopš Otrā pasaules kara. Tas atspoguļo arvien pieaugošās bažas Eiropā par Krievijas agresiju, kara turpināšanos Ukrainā un nepieciešamību stiprināt NATO un Eiropas aizsardzības spējas.
Francijas iniciētā programma paredz iespēju partnervalstīm uz laiku uzņemt Francijas “stratēģiskos gaisa spēkus”, kas saistīti ar kodolatturēšanas spēju. Makrons iepriekš skaidroja, ka šāda spēku izvietošana dažādās Eiropas valstīs palīdzētu sarežģīt potenciālo pretinieku militāros aprēķinus.
Francija šobrīd ir vienīgā kodolvalsts Eiropas Savienībā.
Norvēģija kļuvusi jau par devīto valsti, kas pievienojas šai iniciatīvai. Iepriekš programmā iesaistījās Beļģija, Dānija, Vācija, Grieķija, Nīderlande, Polija, Zviedrija un arī Lielbritānija. Tas liecina, ka Eiropas valstis arvien aktīvāk meklē papildu drošības garantijas paralēli NATO kolektīvās aizsardzības mehānismiem.
Norvēģija uzsver, ka jaunā vienošanās neattiecas tikai uz kodolatturēšanu. Tā paredz arī ciešāku sadarbību hibrīdkara, kiberdrošības, jūras drošības, kosmosa tehnoloģiju un aizsardzības rūpniecības jomās.
Īpaša uzmanība paredzēta arī koordinācijai atbalstā Ukrainai.
Pēdējo mēnešu laikā Francija strauji paplašina aizsardzības sadarbības tīklu Eiropā. Makrons arvien aktīvāk pozicionē Franciju kā vienu no galvenajiem Eiropas drošības balstiem laikā, kad ASV loma Eiropas aizsardzībā kļuvusi par arvien biežāku politisko diskusiju tematu.
