Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris paziņojis, ka Krievija apzināti novirza ukraiņu bezpilota lidaparātus Baltijas valstu virzienā un pēc tam izmanto šos incidentus informatīvam spiedienam pret reģionu.
Pēc ministra teiktā šāda rīcība nav nejaušība, bet apzināta taktika. «Tā ir acīmredzama izmisuma darbība,» Budris norādīja, komentējot pēdējo nedēļu notikumus un pieaugošo spriedzi ap dronu incidentiem.
Viņa paziņojums izskanēja uz Krievijas ārējās izlūkošanas dienesta apgalvojumu fona, ka Ukraina it kā gatavo triecienus pa Krievijas teritoriju no Baltijas valstīm. Maskava arī paziņoja, ka Ukrainas vienības jau atrodoties Latvijā, kā arī nosauca vairākus militāros objektus, kuri it kā varētu tikt izmantoti šādām operācijām.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs šos apgalvojumus noraidīja, uzsverot, ka Latvija neļauj izmantot savu teritoriju uzbrukumiem pret citām valstīm.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Krievijas paziņojumi ir daļa no plašākas stratēģijas — vienlaikus radīt spriedzi un veidot informatīvu fonu. Pēc Budra teiktā dronu novirzīšana un publiskie apgalvojumi tiek izmantoti kā instruments, lai ietekmētu sabiedrisko domu un radītu spiedienu uz Baltijas valstīm.
Arī Lietuvas Seima priekšsēdētājs Jozs Oleks pieļauj, ka Maskava mēģina izmantot politisko situāciju Latvijā un diskusijas par pretgaisa aizsardzību, lai pastiprinātu šo efektu.
Vienlaikus Baltijas valstīs un NATO jau iepriekš izskanējis cits skaidrojums dronu parādīšanās gadījumiem — bezpilota lidaparāti var novirzīties no kursa Krievijas radioelektroniskās cīņas ietekmē, kad tiek traucēti navigācijas signāli.
Pieaugot šādu incidentu skaitam un ziņām par GPS traucējumiem reģionā, arvien biežāk tiek runāts par hibrīddraudiem. Drošības eksperti uzsver, ka mūsdienu konfliktos robeža starp militāru un informatīvu ietekmi kļūst arvien izplūdušāka.
Lietuvas prezidenta padomnieks Deivids Matulenis norāda, ka hibrīdataku risks reģionā pastāv pastāvīgi, un situācija tiek rūpīgi uzraudzīta kopā ar NATO sabiedrotajiem.
Pēdējo nedēļu notikumi rāda, ka dronu incidents vairs nav tikai militārs jautājums — tas kļūst arī par politisku un informatīvu instrumentu, kas tieši ietekmē drošības sajūtu Baltijas valstīs.
