Lietuvā trešdien uz neilgu laiku tika izsludināta sarkanā līmeņa trauksme pēc tam, kad pie Baltkrievijas robežas radari fiksēja signālu ar bezpilota lidaparātam raksturīgām pazīmēm. Drošības pasākumi skāra arī Viļņu — tika apturēta lidostas darbība, vilcienu satiksme un uz patvertnēm nogādātas valsts augstākās amatpersonas.
Trešdienas rītā Lietuvas Bruņotie spēki izsūtīja ārkārtas brīdinājumus vairāku austrumu reģionu iedzīvotājiem pēc tam, kad pie robežas ar Baltkrieviju tika uztverts radara signāls, kas varētu būt saistīts ar bezpilota lidaparātu.
Sākotnēji dzeltenā līmeņa brīdinājums tika izsludināts Ignalinas, Utenas, Švenčones un Zarasu rajonos. Neilgi vēlāk trauksme sasniedza arī Viļņas apriņķi, kur drošības līmenis tika paaugstināts līdz sarkanajam.
Iedzīvotāji telefonos saņēma aicinājumu saglabāt mieru un nekavējoties meklēt drošu vietu patveršanai. Tas bija viens no pēdējos gados nopietnākajiem drošības brīdinājumiem Lietuvas galvaspilsētas reģionā.
Drošības pasākumi skāra arī ikdienas dzīvi. Uz laiku tika apturēta lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās Viļņas lidostā, kā arī pārtraukta vilcienu satiksme. Patvertnēs tika nogādāts prezidents Gitans Nausēda, Seima spīkers Jozs Oleks un premjerministre Inga Ruginiene.
Sarkanā trauksme gan ilga mazāk nekā pusstundu, pēc tam tā tika atcelta. Taču incidents vēlreiz parādīja, cik ātri drošības situācija reģionā var ietekmēt civilās dzīves ritmu.
Lietuvas armija paziņoja, ka pēc signāla fiksēšanas Baltkrievijas teritorijā tika aktivizēta NATO Baltijas gaisa patrulēšanas misija. Iedzīvotāji tika aicināti netuvoties iespējamiem objektiem vai atlūzām un par tiem ziņot pa tālruni 112.
Nacionālais krīžu vadības centrs norādīja, ka šis gadījums atgādina pēdējās dienās reģistrētos incidentus Latvijā un Igaunijā. Baltijas valstīs arvien biežāk tiek fiksēti gadījumi, kad karadarbības ietekmē novirzīti droni nonāk ārpus Ukrainas un Krievijas teritorijas.
Tas nozīmē, ka drošības dienesti Baltijā arvien biežāk reaģē preventīvi — arī situācijās, kad draudi vēl nav pilnībā apstiprināti. Pēdējās dienās mobilie brīdinājumi un īslaicīgi ierobežojumi kļūst par jaunu realitāti pierobežas reģionos.
Vienlaikus Kremlis pēdējā laikā publiski apsūdzējis Baltijas valstis par iespējamu palīdzību Ukrainas dronu operācijām pret Krieviju. Lietuva, Latvija un Igaunija šos apgalvojumus noraida, nosaucot tos par dezinformāciju.
