Merkeli varētu iesaistīt sarunās ar Krieviju par kara izbeigšanu Ukrainā

Pasaulē
BB.LV
Publicēšanas datums: 20.05.2026 12:42
Коллаж: Меркель, Кремль и переговорный стол по Украине

Eiropas Savienībā sāk apspriest ideju par īpaša sūtņa iecelšanu sarunām ar Krieviju, un viens no galvenajiem iespējamiem kandidātiem ir bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele. Šāds solis varētu signalizēt par Eiropas vēlmi aktīvāk iesaistīties miera procesā Ukrainā pēc tam, kad ASV vadītās sarunas pagaidām nav devušas rezultātus.

Eiropas Savienības dalībvalstis apsver iespēju iecelt īpašu sūtni sarunām ar Krieviju par karu Ukrainā, vēsta laikraksts «Financial Times», atsaucoties uz anonīmiem avotiem.

Kā viens no iespējamajiem kandidātiem tiek minēta bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele, kura ilgstoši bija viena no ietekmīgākajām Eiropas politiķēm un gadiem uzturēja tiešus kontaktus ar Kremli.

Papildus Merkelei tiek apspriesti arī citi pieredzējuši Eiropas politiķi — bijušais Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi un Somijas prezidents Aleksandrs Stubs.

Par šo jautājumu ES ārlietu ministri varētu diskutēt nākamnedēļ paredzētajā sanāksmē Kiprā.

Diskusijas par Eiropas atsevišķu iesaisti kļuvušas aktīvākas laikā, kad ASV prezidenta Donalds Tramps administrācijas sarunas ar Maskavu pagaidām nav nesušas būtisku progresu ceļā uz kara izbeigšanu.

Tas arvien biežāk raisa jautājumus par Eiropas lomu miera procesā. Vairākas ES valstis uzskata, ka kontinents nevar palikt tikai novērotāja pozīcijā, kamēr karš tieši ietekmē Eiropas drošību un ekonomiku.

Vienlaikus ideja par Merkeles iespējamo atgriešanos diplomātijā var izraisīt pretrunīgu reakciju. Tieši viņas ilgstošā politika attiecībās ar Krieviju pēc pilna mēroga kara sākuma vairākkārt tikusi asi kritizēta, īpaši Austrumeiropā.

Baltais nams, kā raksta “Financial Times”, esot informējis Eiropas amatpersonas, ka neiebilst pret ES paralēliem diplomātiskajiem centieniem līdzās Vašingtonas vadītajām sarunām.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau ilgstoši uzsvēris, ka Eiropai jābūt pilnvērtīgi iesaistītai miera sarunās, jo kara sekas visvairāk izjūt tieši Eiropas valstis.

Pašlaik gan nav zināms, vai ES valstīm izdosies vienoties par kopīgu kandidātu un cik plašas pilnvaras šādam sūtnim varētu tikt piešķirtas.

VĒL SADAĻĀ

LASI VĒL