ASV Aizsardzības ministrija paziņojusi par amerikāņu armijas brigāžu skaita samazināšanu Eiropā no četrām līdz trim. Tas nozīmē atgriešanos pie spēku līmeņa, kāds Eiropā bija pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Pentagons informēja, ka viena no brigādes kaujas grupām Eiropā vairs netiks uzturēta pastāvīgā rotācijā. Līdz ar to atlikta arī iepriekš plānotā aptuveni 4000 ASV karavīru dislocēšana Polijā.
ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss uzsvēra, ka lēmums nenozīmē pilnīgu atteikšanos no spēku izvietošanas, bet gan pagaidu atlikšanu.
Saskaņā ar ASV Kongresa datiem viena brigādes kaujas grupa parasti sastāv no 4000 līdz 4700 karavīru.
Šis ir pirmais nozīmīgais ASV spēku samazinājums Eiropā pēc vairāku gadu militārās klātbūtnes palielināšanas, kas sākās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
Tas signalizē, ka Vašingtona arvien aktīvāk cenšas pārlikt lielāku atbildību par Eiropas drošību uz pašām Eiropas valstīm un NATO sabiedrotajiem.
Pentagons norāda, ka turpmākie lēmumi par ASV spēku apjomu Eiropā būs atkarīgi gan no stratēģiskās situācijas, gan no Eiropas sabiedroto spējas vairāk investēt savā aizsardzībā.
Pēdējās nedēļās ASV administrācija vairākkārt publiski aicinājusi Eiropas valstis palielināt militāros izdevumus un uzņemties lielāku lomu reģiona drošībā.
Vienlaikus ASV prezidents Donalds Tramps pēdējā laikā asi kritizējis vairākus sabiedrotos, kuri, pēc viņa domām, nepietiekami atbalsta ASV militārās operācijas un starptautiskās drošības iniciatīvas.
Maija sākumā Pentagons jau paziņoja par 5000 amerikāņu karavīru izvešanu no Vācijas. Tagad brigāžu skaita samazināšana Eiropā kļūst par nākamo soli plašākā ASV militārās stratēģijas pārskatīšanā.
Lai gan NATO amatpersonas līdz šim uzsver, ka alianse saglabā pilnu spēju aizsargāt austrumu flangu, šādi lēmumi Baltijas valstīs un Polijā tiek vēroti īpaši uzmanīgi.
