Jūras vēja parka plānošana 60 kilometru attālumā no Sāremā palēninājusies negaidīta atklājuma dēļ, kas satraucis attīstītājus: jūras dibenā atrasts sakaru kabelis, kas savieno Krievijas pilsētas Kingisepu un Kaļiņingradu, raksta LETA ar atsauci uz «Postimees».
Jūras vēja parku projekti Igaunijā ir politiski jūtīga tēma. Pirms gada diskusijas par enerģētiku, īpaši par jūras vēja parkiem, kļuva par pēdējo pilienu, kas noveda pie valdības koalīcijas — Reformu partijas, Sociāldemokrātu partijas un «Eesti 200» — sabrukuma. Rezultātā 2,6 miljardu eiro atbalsta programma tika atlikta uz nenoteiktu laiku.
Lai arī šķita, ka jautājums par jauniem jūras vēja ģeneratoriem ir izslēgts no dienaskārtības, attīstītāji turpināja īstenot ieceres, kas iepriekšējos gados bija guvušas virzību. Piemēram, 2025. gada maijā uzņēmums Saare Wind Energy saņēma pirmo Igaunijas vēsturē būvatļauju jūras vēja parka izbūvei 11 kilometru attālumā no Sāremā rietumu krasta. Ap salu notika arī citas izsoles.
Šajā gadījumā attiecīgā teritorija atrodas aptuveni 60 kilometru rietumos no Sāremā. Pirmā izsole par «Saare 1» vietu, ko rīkoja Patērētāju tiesību un tehniskās uzraudzības departaments (TTJA), izgāzās, bet otrajā uzvarēja vienīgais dalībnieks — franču uzņēmums «Oxan Energy» kopā ar «Ocean Connect Energy» un «SNOW». No Igaunijas puses projektu «Avara» vada projektu vadītāji Nikons Vidjajevs un Kārlis Goldšteins. Abi iepriekš strādāja Klimata ministrijā un 2025. gadā pameta valsts dienestu strīda par vēja parkiem laikā.
Sākotnēji projekta platība bija 88 kvadrātkilometri, un līdz 2033. gadam uzņēmums plānoja uzstādīt līdz 60 vēja ģeneratoriem ar kopējo jaudu 900 megavatu. Tagad projekta dalībniekiem jāņem vērā būtiski ierobežojumi. Iemesls — cauri teritorijai ejošais sakaru kabelis Kingisepa–Kaļiņingrada, par kuru attīstītājs nezināja, iesniedzot pieteikumu būvatļaujai.
Kabeļi jūras dibenā, īpaši teritoriālajos ūdeņos, nav retums. Konsorcijs, kas attīsta vēja parku, apstiprināja «Postimees», ka nepieciešamība ņemt vērā kabeļu esamību ir ierasta prakse šajā nozarē. Plašsaziņas līdzekļos jau iepriekš minēta zemūdens infrastruktūra Baltijas jūrā, kas savieno Kaļiņingradu ar Krievijas kontinentālo daļu. Tāpēc fakts, ka tas projekta dalībniekiem bija pārsteigums, šķiet neparasts. Sarunās ar žurnālistiem izskanēja pieņēmums, ka izsoli rīkojošā TTJA varēja par to informēt iepriekš.
Jebkurā gadījumā risks, ka teritorija tiks sašaurināta, ir reāls. Cik lielā mērā tā būs jāsamazina, vēl jānoskaidro. Projekta vadītāji jau decembrī tikās ar Klimata ministrijas un Satiksmes departamenta pārstāvjiem. Sanāksmē tika apstiprināts, ka kabeļa aizsardzības zonā — 0,5 jūras jūdzes platumā — ir aizliegts mest enkuru, un nākotnē virs tā būvniecība nebūs iespējama.
Pēc attīstītāju aprēķiniem aptuveni 49 kvadrātkilometri jeb 55,5 % no plānotās platības varētu kļūt neizmantojami.
Valsts iestādes tomēr nesteidzas ar šādiem secinājumiem. Pēc TTJA Būvniecības un rūpniecības biroja vadītājas Liinas Rūsimē teiktā, šķērsot aizsardzības zonu, piemēram, ar parka servisa kabeļiem, ir iespējams. «Jūras kuģošanas drošības likums aizliedz tikai jūras kabeļa bojāšanu. Būvdarbi jāveic ar pienācīgu piesardzību, un jautājums par kabeļu šķērsošanu jārisina tā, lai netiktu bojāts neviens no tiem. Tehniskie risinājumi šim nolūkam šobrīd ir pieejami,» viņa norādīja.
Viņa piebilda, ka šobrīd ir pāragri vērtēt ierobežojumu apmēru, kamēr nav precizēti plāni un veikti papildu pētījumi.
Sarakstē ar valsts iestādēm attīstītāji atzīst, ka, visticamāk, nāksies pārbīdīt parka teritoriju. Tomēr tas nemazina viņu ambīcijas attiecībā uz vēja ģeneratoru skaitu. Vienlaikus kabeļa esamība radījusi attīstītājiem arī plašākas bažas.
