Būtiskākais izaicinājums ir tas, ka savus nākotnes uzkrājumus visvairāk samazināja gados jaunākie un zemāku ienākumu grupas iedzīvotāji.
Pēc līdzekļu izņemšanas no pensiju 2. līmeņa patēriņš Lietuvā aizvadītajā nedēļas nogalē strauji pieauga, pārsniedzot pat Ziemassvētku iepirkšanās perioda līmeni. SEB bankas dati rāda, ka norēķinu karšu izdevumi tirdzniecības vietās bija par vairāk nekā 20% lielāki nekā attiecīgajā nedēļas nogalē pirms mēneša vai pirms gada.
"Visstraujāk pieauga izdevumi lielākas vērtības precēm – mēbelēm (114%), elektronikai (89%), juvelierizstrādājumiem (86%) un telekomunikāciju iekārtām (84%). Būtiski pieauga arī izdevumi būvmateriāliem (65%) un sadzīves tehnikai (47%), kas liecina, ka daļa iedzīvotāju šos līdzekļus novirzīja mājokļa uzlabošanai vai lielākiem pirkumiem. Tas, ka lielākā daļa līdzekļu nonāk patēriņā, atbilst prognozēm. Šāds patēriņa pieaugums var saglabāties vairākus ceturkšņus un īstermiņā atbalstīt Lietuvas ekonomikas izaugsmi, vienlaikus palielinot inflāciju, kas šogad kaimiņvalstī varētu sasniegt ap 6%," komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Atsaucoties uz Igaunijas piemēru, D.Gašpuitis norāda, ka Lietuvā, visticamāk, attīstīsies līdzīgs scenārijs. "Igaunijā pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana izraisīja īslaicīgu patēriņa pieaugumu, taču efekts salīdzinoši ātri izzuda, un mazumtirdzniecības apjomi joprojām atpaliek no 2022. gadā sasniegtās virsotnes. Būtiskākais izaicinājums ir tas, ka savus nākotnes uzkrājumus visvairāk samazināja gados jaunākie un zemāku ienākumu grupas iedzīvotāji. Lai gan tas īstermiņā ļauj risināt aktuālas finansiālās grūtības, ilgtermiņā tas palielina šo iedzīvotāju pensiju nepietiekamības un nevienlīdzības risku nākotnē."
