Punktus uz i pieliks referendums Islandē augustā.
Donalda Trampa plāni iegūt kontroli pār Grenlandi nobiedēja ne tikai Dāniju — līdzīgu prasību ASV prezidents varētu izvirzīt arī attiecībā uz citām teritorijām.
Neparedzēti riskā nonāca arī Norvēģija, kas saglabā kontroli pār Arktikas arhipelāgu Špicbergenu.
Valsts tagad atgriežas pie sarunām par priekšrocībām, ko varētu dot dalība Eiropas Savienībā.
Vienlaikus Briselē sākuši nopietni apsvērt iespēju par "ziemeļu paplašināšanos".
Norvēģi divreiz vēsturē referendumos noraidīja iespēju pievienoties ES — 1972. un 1994. gadā.
Situācija sāka mainīties pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, pēc kura plaisa starp dalībai ES atbalstošajiem un pretiniekiem pakāpeniski saruka.
Bažas par Norvēģijas pašreizējām attiecībām ar ES vēl vairāk pieauga pagājušā gada novembrī, kad Brisele ieviesa aizsardzības pasākumus attiecībā uz noteiktu ferrosakaļu importu — jo īpaši pret Norvēģiju, kas neietilpst muitas savienībā.
Un, protams, norvēģiem papildus satraukumu radīja Donalda Trampa interese par Arktiku un viņa muitas tarifi, kā arī Krievijas rīcība, kurai ir savas intereses Špicbergenā.
Tagad, kā paši norvēģi norāda, aktīvas diskusijas par iestāšanos nav. Pašlaik tiek apspriests tikai jautājums, vai vispār vērts sākt tādu diskusiju.
Par iestāšanos ES atbalstītāja ir valdošā Leiboristu partija.
Vismaz tas ir iekļauts tās programmā, lai gan tas nav pilnībā saskaņā ar pašreizējo valdības kursu.
Premjerministrs Jonass Gārs Støre pagājušajā gadā paziņoja, ka nevēlas jaunas debates par Norvēģijas iestāšanos ES, lai nesarežģītu sabiedrības konfliktus un domstarpības. Viņš uzstāja, ka spēkā esošās vienošanās ar ES nodrošina pietiekamu prognozējamību un ka sadarbība var attīstīties arī bez pilntiesīgas dalības.
Tajā pašā laikā principiālākais pretinieks dalībai ES ir Centristu partija. Centristu līderis Trigve Slagsvolds Vedums, kā iepriekš, brīdina, ka iestājoties ES Norvēģija zaudēs kontroli pār svarīgiem resursiem. Turklāt tas kaitēs tās lauksaimniecībai.
Norvēģijas Konservatīvā partija konsekventi atbalsta valsts iestāšanos ES.
Tās līdere Ine Eriksen Søreide norāda, ka kara laika un pieaugošo draudu apstākļos attālinātās attiecības starp Briseli un Oslo vairs neatbilst uzstādītajiem mērķiem.
Ideja par iestāšanos ES palīdz konservatīvajiem palielināt reitingus. Ja konservatīvie nonāks pie varas, diskusija par Norvēģijas iestāšanos ES, visticamāk, aktivizēsies.
Tomēr ir faktori, kas šo jautājumu var aktualizēt daudz ātrāk. Un runa ir ne tikai par neprognozējamo Donaldu Trampu.
Viens no faktoriem, kas var ietekmēt norvēģu nostāju, var būt referenduma rezultāts Islandē, kas notiks 29. augustā. Ja šis referendums noslēgsies ar iestāšanās atbalstītāju uzvaru, Norvēģijai var rasties ne visai patīkama perspektīva palikt vienai Arktikas reģionā.
Savukārt arī pašā ES neslēpj vēlmi redzēt Norvēģiju savās rindās. EK paplašināšanās komisāre Marta Kosa norāda, ka tas ir personīgs Norvēģijas lēmums, taču iestāšanās var notikt ātri. Viņasprāt svarīgākais arguments par labu Norvēģijas iestāšanai ES ir drošības jautājums.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/xrp2Q_g05GM?si=juCHSGLlg3R2T_RZ" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
