«Nu, pienāk kāds viceministrs bez prāta, kaut ko lasa no papīra.»
«Sluha narodu» arvien grūtāk savākt balsis pat svarīgāko parlamenta lēmumu pieņemšanai. Frakcijā publiski saka, ka iemesls — deputātu darbu interese no NABU un SAP puses, lai gan patiesībā problēmu ir daudz vairāk.
«Pa jaunam mēs neesam iedzīvojušies, un vairs neiedzīvosimies,» sacīja RBK-Ukraine viens no parlamentārās «Sluha narodu» līderiem. Viņš domāja tās cerības, kas radās deputātu vidū pēc «Mindichgeits» un prezidenta biroja vadītāja Andreja Jermaka atbrīvošanas, par ko RBK-Ukraine rakstīja plašāk.
Politiskā gaisotne varas aprindās kopumā pēc tiem notikumiem nenoliedzami ir uzlabojusies — to atzīst visi žurnālistu intervētie. Tomēr tieši Augstākā Rada pēdējos mēnešos sāka darboties traucētāk nekā agrāk.
Monobālgas vairākums, kas dažādu iemeslu dēļ zaudēja vairākus deputātus, jau sen pastāvēja tikai formāli un vairs nespēja vienatnē nodrošināt nepieciešamās 226 balsis.
Situācija izskatījās aptuveni šādi: «Sluha narodu» deva apmēram 180 balsis «par», bet trūkstošās pusotra desmitu balsis nodrošināja ārējie partneri — parlamentārās grupas vai frakcijās neiekļautie deputāti.
Tagad pat 180 balsis prezidenta frakcijas iekšienē tiek savāktas ar grūtībām — tikai pilnīgi «nekaitīgiem» projektiem, piemēram, ratifikācijām, vai jautājumiem, kas saistīti ar karu un armiju, un arī tad ne vienmēr. Rezultātā — pat ar ierasto partneru atbalstu «kalpi» nespēj nodrošināt ne nepārtrauktu, ne pat kaut cik pieklājīgu Radas darbu.
Visspilgtākais piemērs bija digitālo platformu balsojuma izgāšanās, pazīstams arī kā «OLX nodokļa likums». Deputāti atdeva tikai 168 balsis «par», no tām «Sluha narodu» — vien 126. Deputāti pat nespēja nosūtīt likumprojektu pārstrādei — arī tam balsu nepietika.
Tajā pašā laikā šis projekts ir viens no galvenajiem Ukrainas saistījumiem, lai saņemtu finansējumu no IMF. No tā atkarīgs arī 90 miljardu kredīts no Eiropas Savienības, ar kuru jau tāpat ir daudz problēmu.
Pēc sarunām ar daudziem prezidenta frakcijas un citiem deputātiem RBK-Ukraine noskaidroja pašreizējā krīze iemeslus un to, vai pastāv izejas ceļi, ziņo rbc.ua.
Gandrīz visi intervētie žurnālisti uzsvēra, ka viena no galvenajām problēmām ir deputātu neapmierinātība ar Jūlijas Sviridenko valdību, kuru viņi apstiprināja pagājušā gada jūlijā.
«Kad Sviridenko nāca, bija daudz solījumu tipa “iekskatīšos katrā”. Sākumā ministri un premjers tiešām nāca uz komitejām, pieslēdzās deputātiem tiešsaistē. Bija daudz vārdu, bet nebija darbi. Vēlāk pat šīs komunikācijas kļuva mazāk,» stāsta viens no deputātiem.
Citi sarunu biedri izsakās vēl asāk. «Jūlija sevi uztver kā zvaigzni, deputāti viņai ir neviens, atšķirībā no Bankovas,» sūdzas cits sarunu biedrs.
Tajā pašā laikā, salīdzinot ar iepriekšējo Denisa Šmigaļa valdību, kabinets un Augstākā Rada tomēr sazinās vairāk: Sviridenko ministri neignorē piektdienas “stundu jautājumiem valdībai”, nāk paši vai sūta savus vietniekus uz komiteju sēdēm utt.
«Nu, pienāk kāds viceministrs bez prāta, kaut ko lasa no papīra. Vai “kosmonauts”, kas dzīvo augstās sfērās, viņam nav laika deputātu problēmām. No tā, ka tevi neatsūta ... nedaudz labuma,» saka viens deputāts.
Tomēr deputāti paši sliktas vai nepietiekami efektīvas komunikācijas faktu izdzīvotu ar grūtībām. Visas kadences laikā viņi jau bija pieraduši pie gandrīz vai acīmredzama nicinājuma no citu varas centru puses.
Patiesa problēma «kupolā» redzama tajā, cik ļoti valdības vārdi atšķiras no tās darbībām. No vienas puses deputātus spiež balsot par nepopulāriem likumprojektiem, skaidrojot to ar kritisku naudas trūkumu valsts budžetā un nepieciešamību saņemt ārēju finansējumu.
No otras puses — vara regulāri organizē naudas dalīšanu «no helikoptera», izmantojot dažādus kešbekus un citas «atbalsta programmas». Un dažkārt tas notiek burtiskā nozīmē vienlaikus: kā ar «OLX nodokli» un benzīna kešbeku.
«Valdība mums saka: “naudas nav, jābalso par grūtiem priekšlikumiem, lai saņemtu finansējumu no IMF”. Bet pēc tam viņi pieņem PR un populistiskus lēmumus, kā, piemēram, degvielas kešbeks — 13 miljoniem ukrainu. Vai visiem šiem 13 miljoniem ukraiņu šis kešbeks ir vajadzīgs?» skaidro viens no sarunu biedriem, kuram traucē kabinets.
Cits RBK-Ukraine avots precizēja, ka balsis par projektiem, kas nepieciešami IMF vai Ukraine facility programmai, būtu atrodamas. Tomēr tam vajadzētu vismaz godīgu sarunu ar deputātiem, kas, pēc viņa teiktā, nebija noticis.
«Kabinets, būtībā, pats saskaņoja šīs iniciatīvas. Par šādiem projektiem jārunā ar deputātiem, jālūdz balsis, jāpaskaidro, jāiedvesmo. Viņi vienkārši nolaida to parlamentā un viss — tālāk paši. Tā tas nestrādās. Bet Sviridenko grib spēlēt paraugsievu un neiesmērēties nevienā negatīvā. Droši vien mums nevajadzēja mainīt Šmigaļu. Šī valdība ir ļoti vāja,» uzskata viens no intervētajiem deputātiem.
«Mēs pat dažkārt sakām: nu, Šmigaļs — malači, visur tiek galā. Jābūtu tāds cilvēks — arī par premjeru!» ironizē vēl viens sarunu biedrs.
<iframe width="442" height="786" src="https://www.youtube.com/embed/-Y7Zc8vLLDo" title="Депутаты из партии Зеленского «Слуга народа» уходят из Верховной Рады. Чем все это грозит?" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
