Vācijas izlūkdienesta BND vadītājs jau brīdināja par provokāciju risku Baltijas valstīs pēc Krimas scenārija.
Valdība iesniedza Valsts Dumā Aizsardzības ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paplašina Vladimira Putina pilnvaras izmantot Bruņotos spēkus ārvalstīs, lai «aizsargātu Krievijas pilsoņus» gadījumā, ja viņus arestē vai pret viņiem tiek uzsākta kriminālvajāšana ārvalstu tiesu dēļ. Dokuments publicēts apakšpalātas tīmekļa vietnē.
Saskaņā ar likumprojektu runa ir par situācijām, kad Krievijas pilsoņi arestēti vai noturēti ārvalstīs tiesu institūciju rokās, «kuriem piešķirtas pilnvaras, rīkojoties bez Krievijas Federācijas līdzdalības», kā arī starptautiskām tiesu institūcijām, ko Maskava neatzīst. Šādos gadījumos valsts vadītājs varēs pieņemt lēmumu par «eksteritoriālu» armijas pielietošanu savu tautiešu aizsardzībai.
Spēkā esošie tiesību akti jau ļauj izmantot karaspēku ārvalstīs, lai atvairītu uzbrukumu Krievijas karaspēka formējumiem, aizsargātu citu valsti pēc tās lūguma, aizsargātu pilsoņus no bruņota uzbrukuma un cīnītos pret pirātismu. Jaunais likumprojekts groza likumus «Par aizsardzību» un «Par pilsonību», paplašinot militāras iejaukšanās pamatojumu.
Pēc juridiskās firmas Verba Legal partnera Dmitrija Malbina domām, iniciatīva tieši saistīta ar Eiropas Savienības plāniem izveidot īpašu tribunālu, lai tiesātu Krievijas vadību par agresijas noziegumu pret Ukrainu. Eiropas Padome paziņoja par šāda orgāna izveidi 2025. gada vasarā, un rudenī dalību apstiprināja 26 ES valstis. 2026. gada janvārī Eiropas Savienība piešķīra pirmos 10 miljonus eiro tā darbībai. Sagaidāms, ka tribunāls, būvēts pēc Nirnbergas modeļa, sauks pie atbildības vismaz 20 cilvēkus.
Likumprojekts iesniegts Valsts Dumā fonā sērijai brīdinājumu no NATO un Eiropas izlūkdienestiem par iespējamu Krievijas sagatavošanos konfliktam ar vienu vai vairākām alianses valstīm. 2025. gada vasarā Vācijas izlūkdienesta BND vadītājs brīdināja par provokāciju risku Baltijas valstīs pēc Krimas scenārija, bet februārī Dānijas izlūkdienests paziņoja par Krievijas spēju sākt plaša mēroga karu Eiropā piecu gadu laikā. NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte piekrita šiem vērtējumiem, bet Francijas štāba priekšnieks ģenerālis Fabjēns Mandons aicināja gatavoties sadursmei ar Krieviju nākamo 3–4 gadu laikā.
Kara izpētes institūta (ISW) speciālistuprāt šādas sagatavošanās «nultā fāze» Krievijā jau ir sākusies: tiek pārkārtotas militārās apgabales, veidotas bāzes pie Somijas robežas, savukārt Eiropā tiek fiksētas diversijas, GPS traucēšana un citas provokācijas.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/igUJWOT79mU?si=ehh8VNfPE5auwFUn" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
