Gāzes piegādes reģionā tika veiktas pēc pagaidu shēmas.
Reģionā ieviests stingras taupības režīms sakarā ar kritiskām gāzes piegādes traucējumiem reģionā, ko izraisījusi eskalācija Tuvajos Austrumos. Tādu skaidrojumu pieņemtajiem pasākumiem sniedza tā dēvētā neatzītās Transnistrijas Moldāvu Republikas (PMR) ekonomikas attīstības ministrija.
Reģionā priekšlaicīgi atslēgtas visas katlumājas, Moldovas (Kučurgaņas) GRES pēc varasiestāžu lēmuma pārgājusi uz elektroenerģijas ražošanu no oglēm, un apkures saņem vien sociālās iestādes, slimnīcas un bērnudārzi. Skolās stundas saīsinātas līdz 30 minūtēm aukstuma dēļ. Moldovas Nacionālās enerģētikas regulēšanas aģentūras (NARE) vadītājs Aleksejs Taran brīdināja, ka Transnistrija ar gāzi nodrošināta tikai līdz šīs nedēļas beigām, un pašreizējais tās apmaksas mehānisms negarantē ilgtermiņa stabilitāti.
Dubaijas firmas nevar apmaksāt «ungāru shēmu»
Gāzes piegādes Transnistrijai no 11. februāra 2025. gada tika veiktas pēc pagaidu shēmas, kurā piedalījās ungāru kompānija MET Gas and Energy Marketing un dubaijas firmas, kas par degvielu maksāja ar naudu, par ko PMR varasiestādes izteica pateicību Krievijai. Ungāru piegādātājs robežā ar Moldovu piegādāja 3,2 miljonus kubikmetru dienā uzņēmumam «Moldovagaz», un tas to novirzīja uz Tiraspoli.
Situācija strauji sarežģījās pēc Irānas triecieniem Dubaijai. Karš izraisīja strauju energoresursu cenu pieaugumu, ko, visticamāk, Krievijas sponsori Transnistrijai nebija gatavi, norāda enerģētikas eksperts WatchDog kopienā, bijušais «Moldovagaz» uzraudzības padomes loceklis Sergejs Tofilats. Ja agrāk mēnesī tika iztērēti 25–30 miljoni eiro, tad tagad tāds pats gāzes apjoms prasa vairāk naudas, viņš paskaidro.
Turklāt zināms, ka Irāna triecusi pa datu centriem AAE, kas izraisīja plašus traucējumus reģionā un vairāku banku atslēgšanu. Taču jau pagājušajā gadā «ungāru shēma» bija nestabila. Pat pirms kara starp ASV un Izraēlu iegādes process notika divās–trīs partijās mēnesī, un uzņēmumi, caur kuriem Krievija apmaksāja piegādes, atradās Eiropas banku uzmanības lokā.
AAE starpniekfirmu transakcijas pēc noteikta darījumu skaita tika bloķētas, un katru reizi nācās veidot jaunu dubaijas firmu un sākt visu no jauna. Un tāda kontrole nekam nav zudusi, norāda eksperts.
Irānas karš un Transnistrijas maksājumu ritms
Par krīzes ietekmi uz gāzes maksājumu ritmību medijos paziņoja arī «Moldovagaz» vadītājs Vadims Čebans. Pēc viņa teiktā, «maksājumu aģents» atrodas tieši tajā reģionā, tāpēc Transnistrija saskārusies ar degvielas trūkumu.
Pēc bombardēšanas, viņš paskaidroja, radušās problēmas ar transakcijām, un aprēķini dolāros notiek caur ASV korespondentbankām. Turklāt bija brīdis, kad tirgotāju piedāvājumi tirgus lielās svārstībās ilga no 30 sekundēm līdz vienai minūtei, un lēmums bija jāpieņem tik īsā laikā.
Tajā pašā laikā Vadims Čebans norādīja, ka oficiālā Kišiņeva nesaskata nekādas šķēršļus. Neatzītās PMR līderis Vadims Krasnoselskis pat pateicās Moldovas varasiestādēm «par situācijas izpratni». Tikmēr NARE, pēc Enerģētikas ministrijas pieprasījuma, pagarināja «Moldovagaz» gāzes piegādātāja statusu Transnistrijai vēl par trim mēnešiem — līdz 30. jūnijam 2026. gadam. Iepriekšējā atļauja bija spēkā līdz 31. martam.
Tiraspolē pierasts pie krīzes
Tiraspolē dzīvojošais cilvēktiesību aizstāvis Stepans Popovskis norāda, ka reģionā cilvēkus patlaban glābj uznākušais siltais laiks: termometri rādot 16–18 grādus dienā, bet naktī temperatūra nekrīt zem nulles. PMR nav vārda brīvības, viņš apgalvo — cilvēki klausās, ko varasiestādes saka caur kontrolētajiem medijiem, un klusē.
«Varasiestādes problēmas skaidro ar karu Persijas līcī, un transnistrieši tam tic, jo tas šķiet acīmredzams iemesls,» — saka Stepans Popovskis. Pirms gada, viņš atgādina, pēc tam, kad «Gazprom» pārtrauca piegādes, krīze bija vēl smagāka, tāpēc cilvēki ir pieraduši izdzīvot nestabilitātes apstākļos. Viņus vairāk biedē nenoteiktība par nākotni.
Pēc viņa novērojuma plašāku rezonansi izraisīja februāra beigās notikusā klātienes tikšanās starp Moldovas reintegrācijas vicepremjeru Valēriju Kiverju un «PMR ārlietu vadoni» Vitāliju Ignatjevu. Tiešais dialogs formātā «1+1» tika organizēts OBSE Tiraspoles birojā. «Ja pirms pieciem gadiem Kišiņeva tiecās uz reintegrāciju vairāk nekā Tiraspole, tagad ir pretēji — rodas sajūta, ka Moldova nesteidzas,» — norāda Stepans Popovskis.
<iframe width=\"560\" height=\"315\" src=\"https://www.youtube.com/embed/h3UGKzpdTwE?si=7Le9-jTKCPGexIOm\" title=\"YouTube video player\" frameborder=\"0\" allow=\"accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share\" referrerpolicy=\"strict-origin-when-cross-origin\" allowfullscreen></iframe>
